Ciklā "Rīga - Kultūras galvaspilsēta 2014" šoreiz atskats uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vēsturi.

Vēstures avotus pārcilājot, atmiņu stāstos dalās LMA profesori Valda Kalniņa, Juris Švolkovskis, Jānis Lindenbergs, Arnis Zandmanis, Ilma Grauzdiņa un Juris Griņevičs.

Ceļojums vēsturē sākas ar atskatu uz ēkas pirmsākumiem un zīmīgu datumu latviešu kultūrā. Ilma Grauzdiņa vedina ievērot, ka Mūzikas akadēmijas ēku rotā zīmīgs gadskaitlis - 1873. "To viegli atcerēties, jo tas ir mūsu pirmo Dziesmu svētku laiks. Simboliska sakritība, ka tieši šajā gadā ēka sāka darboties." Profesore stāsta gan par ēkas pārveidi un laiku, kad šajās telpās mitinājusies arī Dārziņskola, gan piemin personības, ko laimējies satikt garajos darba gados.

Profesors Juris Švolkovskis tuvāk stāsta par Aleksandra ģimnāziju, kas sākotnēji darbojusies LMA ēkā (attēlā). "To absolvējuši daudzi ievērojami kultūras un arī citu jomu pārstāvji, tostarp profesors Pauls Stradiņš. Par to, ka ēka reiz pārgāja Konservatorijas rīcībā, mūs apskauda daudzas valstis."

Arnis Zandmanis ar humoru atceras sākotnējo vizuālo iespaidu par Konservatorijas ēku, nākot mācīties uz Dārziņskolu: "Biju vīlies, kad pagājām garām Konservatorijai un tiku aizvests uz Dārziņskolu. Pieaugušie teica, ka mazliet vēl jāpagaida..."

Jau pats Jāzeps Vītols savulaik izteicies, ka reti kura konservatorija dibināta tik dramatiskos apstākļos... Emeritētā profesore Valda Kalniņa atceras mācību apstākļus kara laikā: "Konservatoriju apkurināja ar malku. Sēdējām zābakos, mēteļos, ar cepurēm galvās. Aukstums bija nežēlīgs! Pat tinte tintnīcās bija sasalusi, tāpēc bijām spiesti rakstīt ar zīmuli. Vijolniekiem un pianistiem sākās rokas cīpslu iekaisums, un visi apmeklējām gudro dakteri Sosāru, kurš to pamatoja ar cukura trūkumu organismā, ko pastiprina aukstums... Tāpēc jaunajām studentēm, kas uzturā nelieto cukuru, rūpējoties par kilogramiem, vienmēr saku: studējot labāk parūpējieties par smadzenēm, ne par figūru!"

Juris Griņevičs, kas LMA slieksni pārkāpis 1962. gadā, stāsta gan par studijām, gan savu saimniecību - fonotēku, un viņa asprātīgajā stāstījumā netrūkst arī daudzu kuriozu. Piemēram, uzzinām, kas bija slavenais PPP...

Vēl ekskursija Latvijas Mūzikas akadēmijas gaiteņos ietver stāstu par daudzajiem rektoriem, telpu attīstību un ēkas pārveidi. Kā skaists rezumējums izskan Valdas Kalniņas paustā doma: "Mūsu akadēmija, tāpat kā brīnišķīgie latviešu mūziķi un dziedātāji, ir lielisks starptautisks zīmols."