• Otrdiena, 2017. gada 26. septembris
  • Vārda diena: Kurts, Knuts, Gundars
  • Rīgā +15 °C, A vējs, 3,60m/s vējš m/s, 779,70mm Hg, 72,00%

Rīcības kodekss

1. Ievads

Latvijas Radio Rīcības kodekss (turpmāk tekstā – Kodekss) nosaka galvenos principus, vērtības un profesionālos standartus, lai Latvijas Radio kā sabiedriska raidorganizācija pildītu savu misiju ( „Latvijas Radio uzrunā cilvēkus labākai dzīves kvalitātei, nodrošinot objektīvas, operatīvas un daudzveidīgas informācijas pieejamību”) un kalpotu sabiedrības interesēm.

Latvijas Radio uzdevums ir veicināt demokrātijas un pilsoniskas sabiedrības attīstību.

Informēt, izglītot, izklaidēt – tās ir galvenās funkcijas, ko veic Latvijas Radio. Bez tam jāuzsver arī Latvijas Radio loma sociāli atbildīgas žurnālistikas veidošanā. Sociālā atbildība ietver medija atbildību politiskajā sistēmā, izplatot informāciju, veicinot diskusijas un uzraugot valsts varas darbību.

Latvijas Radio attiecībā pret auditoriju, kā arī pret savu profesionālo darbību formulē galvenās vērtības:

- Demokrātiskās vērtības. Latvijas Radio atbalsta demokrātijas principus, vārda brīvību, veicina pilsoniskas sabiedrības veidošanos, aizstāv cilvēktiesības, veicina toleranci sabiedrībā starp dažādām tautībām, uzsverot, ka visi cilvēki ir vienādi, neatkarīgi no viņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās izcelsmes, mantiskā vai cita stāvokļa.

- Sociālās vērtības.Latvijas Radio atbalsta Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, iedzīvotāju labklājību un drošību. Latvijas Radio veicina sabiedrības integrāciju gan etnisko, gan arī sociālo, aizstāv minoritāšu un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības. Latvijas Radio loma ir būt publiskajam laukam, kurā veidojas dialogs un tiek novērsta spriedze starp dažādām sabiedrības grupām, kā arī mazināti negatīvie stereotipi sabiedrībā.

- Kultūra. Latvijas Radio veicina kultūrvides attīstību, ar kultūru saprotot visplašāko spektru – sākot no mākslas un mūzikas, beidzot ar sadzīves un politiskās kultūras attīstību. Tas ietver gan latviešu tautas un nacionālo minoritāšu tradicionālo vērtību saglabāšanu, gan arī jaunu un mūsdienīgu kultūras parādību atspoguļošanu. Latvijas Radio arhīvs ir nacionālās kultūras sastāvdaļa, kas glabā unikālus ierakstus, un kas regulāri tiek izmantoti programmā.

- Izglītība. Latvijas Radio atbalsta un veicina izglītotas sabiedrības veidošanos, kā vienu no savām funkcijām akcentējot izglītošanu. Tas nozīmē veidot izpratni par sabiedrību, kura mācās un prot apgūto pielietot savā dzīvē, lai spētu veiksmīgi rīkoties strauji mainīgajā vidē. Latvijas Radio tiek atbalstīta un veicināta arī pašu žurnālistu izglītošanās, lai paaugstinātu savu izglītības līmeni un kvalifikāciju.

2. Kodeksa juridiskais pamats

Latvijas Radio Kodekss atbilst Latvijas likumiem: Latvijas Republikas Satversmei, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, likumam Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kā arī citiem tiesību normatīvajiem aktiem.

3. Kodeksa pielietošana

Latvijas Radio Kodekss lietojams kā ceļvedis programmas satura prioritāšu noteikšanā, profesionālo standartu un kritēriju labākai izpratnei, arī kā pamats labas žurnālistikas prakses attīstībai. Kodekss ietver tikai galvenos principus, kas saistoši ikdienas darbā, to nevar uzskatīt kā regulējumu visiem dzīves gadījumiem. Ņemot vērā mūsu sabiedrības attīstības straujo dinamiku, kad rodas tāda nepieciešamība, Kodekss var tikt mainīts un papildināts.

4. Latvijas Radio radošās struktūrvienības un programmu formāti

Latvijas Radio 1 – jaukta tipa formāta kanāls, kura galvenie uzdevumi ir sniegt ziņas par notikumiem Latvijā un pasaulē, plašu un daudzveidīgu informāciju un analīzi par Latvijas politisko, sociālo, tautsaimniecības, kultūras un sporta dzīvi, diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Īpaša loma Latvijas Radio 1 programmas nodrošināšanā ir Ziņu dienestam un Radioteātrim.

Latvijas Radio 2 ir mūzikas formāta programma, kuras uzdevums ir sniegt viendabīgu, klausītājiem pievilcīgu latviešu populāro mūziku un izglītojoši izklaidējošus raidījumus.

Latvijas Radio 3 - „Klasika” ir klasiskās mūzikas kanāls, kura mērķis ir sniegt klausītājiem izglītojošus, informatīvus un izklaidējošus raidījumus un rādīt vispusīgu ainu par kultūras norisēm Latvijā un pasaulē. Programma ietver sevī klasikas mantojumu, mūsdienu mūziku, tostarp latviešu oriģināldarbus un Latvijas mūziķu ieskaņojumus, kā arī džezu un folkloru. Dalība Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU) ļauj Latvijas Radio 3 gan saņemt koncertu ierakstus un tiešraides no pasaules koncertzālēm, gan piedāvāt mūsu mūziķu sniegumu daudzmiljonu auditorijai.

Latvijas Radio 4 - “Doma laukums” - jaukta tipa formāta integrācijas programma krievu un citās Latvijā dzīvojošo tautu valodās. Informācija un analīze par Latvijas politisko, sociālo, tautsaimniecības un kultūras dzīvi, mūziku un jaunatnes lietām. Latvijas Radio 4 mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju, toleranci, mazināt sociālo un nacionālo spriedzi un negatīvos stereotipus, kā arī sekmēt nacionālo minoritāšu ekonomisko un kultūras izaugsmi Latvijā.

Radio „Naba” – studentu radio ir brīva formāta „neatkarīgās” (alternatīvās) mūzikas kanāls, kurā iekļauti arī raidījumi par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar valsti, politiku, kultūru, mūziku, humanitārajām zinātnēm, universitāšu un studentu aktivitātēm. Radio „Naba” mērķis ir, nepakļaujoties komerciālās mākslas kultivēšanai, kļūt par neatkarīgu kultūrpolitikas pētniecības laboratoriju un profesionālās izaugsmes centru Latvijas mediju vidē.

Ziņu dienests – no kanāliem neatkarīga struktūrvienība, kas nodrošina Latvijas Radio programmas ar ziņu raidījumiem latviešu un krievu valodā (Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 4 un ziņu programmu retranslācija Latvijas Radio 3).

Latvijas Radio 1 ziņu raidījumu tīkls veidots līdzīgi kā daudzām sabiedriskajām raidorganizācijām Eiropā – īso ziņu raidījumi katras stundas sākumā mijas ar pusstundu gariem ziņu blokiem trīs reizes dienā un trīs stundu garu rīta programmu, kur ziņas un informatīvas intervijas papildina mūzika.

Latvijas Radio 4 ziņu raidījumu tīkls veidots līdzīgi kā daudzām sabiedriskajām raidorganizācijām Eiropā – īso ziņu raidījumi katras stundas sākumā mijas ar piecpadsmit minūšu gariem ziņu blokiem divas reizes dienā.

Radioteātris - ir Latvijas Radio struktūrvienība, kuras uzdevums ir radīt tematiski un žanriski aktuālus, mākslinieciski un tehniski profesionālus, EBU standartiem atbilstošus, Eiropā konkurētspējīgus jauniestudējumus un raidījumus. To kvantitatīvos un kvalitatīvos standartus nosaka Latvijas Radio kanālu vadītāju, kā arī Radioteātra vadītāja projektu pieteikumi.

5. Latvijas Radio žurnālistu profesionālie kritēriji

5.1. Patiesība un precizitāte

Žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu.

5.2. Objektivitāte un viedokļu daudzveidība

Žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas. Pirmkārt, jābalstās uz faktiem, tad jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā pietiekami interesanti un daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē.

5.3. Neatkarība

Žurnālists nedrīkst pakļauties valsts varas, pašvaldību institūciju, politisko partiju, reliģisko konfesiju ietekmei, arī ekonomisko aprindu, kādu grupu un atsevišķu personu interesēm. Ja kāds indivīds vai grupa vēlas izteikt savu viedokli, tad priekšlikums tiek izskatīts, vadoties no Latvijas Radio programmas veidošanas principiem, aktualitātes un nozīmīguma.

5.4. Sabiedrības interešu aizstāvība

Uzmanīgi sekojot sociālajām un politiskajām norisēm, cilvēku interesēm un prioritātēm, žurnālistam jācenšas atrast interesantus un aktuālus tematus, kas ir būtiski sabiedrībai. Latvijas Radio loma ir būt par „publisko lauku”, kurā tiek apspriesti visdažādākie pašai sabiedrībai svarīgi jautājumi. Latvijas Radio, sniedzot patiesu informāciju un veicinot viedokļu daudzveidību un debates, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus.

5.5. Uzraudzība pār politisko un ekonomisko varu

Žurnālistam attiecībā pret varu jāaizstāv sabiedrības intereses. Viens no žurnālistikas svarīgākajiem uzdevumiem ir būt uzraugam pār politisko un ekonomisko varu, tādēļ attiecībās pret varu žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam.

6. Programmas veidošanas principi

Latvijas Radio programma sastāv no ziņām, raidījumu blokiem, atsevišķiem tematiskiem raidījumiem, Radioteātra iestudējumiem un mūzikas.

6.1. Ziņa

Ziņa ir objektīva, aktuāla un operatīva informācija, kas balstīta uz jauniem faktiem, kas notikuši 24 stundu laikā. Ziņām (gan īso ziņu raidījumiem, gan ziņu blokiem) ir jābūt objektīvām un precīzām.

Ziņām jābūt izkārtotām pēc to nozīmības un aktualitātes, un tām jāatspoguļo svarīgākais, kas noticis nacionālā, starptautiskā vai reģionālā laukā. Latvijas Radio ziņas uzbūves princips ir „apgrieztā piramīda” ar svarīgāko informāciju –„līdu” sākumā.

Latvijas Radio ziņu veidotājiem un ziņu programmas vadītājiem jāievēro augsti profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.). Ziņu veidošanai jāizmanto pēc iespējas plašāks informācijas avotu skaits. Iespēju robežās, un jo sevišķi svarīgas informācijas gadījumā, to pārbaudot, nepieciešams izmantot vairākus avotus. Ārkārtas ziņu gadījumos (terorisma, stihisku nelaimju, lielu avāriju u.c. gadījumos) jāpaziņo pats fakts, kā arī noteikti jāuzsver, kāda informācija jau ir zināma, un kāda vēl nav zināma.

Fakti jāatdala no komentāriem un viedokļiem. Žurnālistam jāievēro neitrāla un objektīva attieksme pret ziņu. Ja ziņu raidījumā tiek komentēts kāds strīdīgs jautājums, tad jāsniedz arī pretējās puses viedoklis. Žurnālists nedrīkst paust savu personīgo viedokli. Reportāžās no notikuma vietas drīkst paust savas sajūtas par atmosfēru, kas valda notikuma vietā.

Ziņu programmas vadītājam, strādājot tiešraidē, jābūt apveltītam ar labām balss dotībām un jālieto literāra latviešu valoda.

Kļūdainas ziņas vai informācijas gadījumā tā jāizlabo pēc iespējas ātri, atvainojoties klausītājiem.

Audio komerciālu paziņojumu veidošanā aizliegts izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu raidījumus vai sabiedriski nozīmīgus raidījumus.

Ziņu izlaidumiem jāatbilst precīzi programmas tīklā noteiktajam laikam.

Īpaši svarīgu un ārkārtas notikumu gadījumā, kas ir būtiski nacionālā vai starptautiskā mērogā, tiek pārtraukta plānotā programma un veidoti ziņu speciālraidījumi.

6.2. Raidījumu bloki

Raidījumu bloku sastāvā ietilpst ziņas, intervijas, diskusijas, tematiskie raidījumi un mūzika. Blokiem jābūt veidotiem tā, lai vislabāk sasniegtu mērķauditoriju, lai panāktu stilistisku vienotību, žanru un tematu daudzveidību, veicinātu Latvijas Radio atpazīstamību. Par raidījuma bloka organizēšanu, tematiku un kvalitāti atbildīgs ir producents. Bloku vada moderators, kurš ir „radio personība” un kurš tiešraidē nodrošina atraktīvu, augsti kvalitatīvu programmas pasniegšanu, ievērojot augstus žurnālistikas profesionālos kritērijus (5.1.-5.5.), stila vienotību, ētikas normas un labu gaumi.

6.3. Intervijas

Intervija ir mērķtiecīga saruna starp diviem vai vairākiem cilvēkiem ar nolūku iegūt informāciju auditorijas vārdā. Intervijas var tikt izmantotas gan kā atsevišķi raidījumi, gan arī kā bloku, tematisko un izklaidējošo raidījumu sastāvdaļa. Intervijā žurnālistam jāievēro augsti profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.) un prasmīgi jāizvēlas intervijas veidu atkarībā no intervijas mērķa, tematikas un mērķauditorijas (veidojot informatīvu, analītisku, opozicionāru vai portretinterviju). Intervijai jābūt mērķtiecīgai, loģiskai, interesantai un jāsniedz klausītājam jauna informācija vai viedoklis.

6.4. Tematiskie raidījumi

Tematiskajam raidījumam ar vairāku sižetu un žanru palīdzību jāpanāk daudzpusīgs ieskats izvēlētajā tematikā. Raidījuma vadītājam jāievēro profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.), jāizvēlas mērķauditorijai atbilstoša tematika, kas būtiska sabiedrībai vai atsevišķai tās grupai. Tematiskajā raidījumā jāievēro gan viedokļu, gan arī žanru daudzveidība. Raidījuma vadītājam jāprot skaidri un argumentēti atklāt izvēlēto tematiku un jāveido raidījuma dramatiskā shēma tā, lai noturētu auditorijas uzmanību. Izvēlētā tematika jāatspoguļo skaidri, saprotami, argumentēti, izmantojot pietiekami daudz konteksta informācijas un dažādus viedokļus, lai klausītājs spētu izprast raidījuma satura būtību un pats veidotu savu viedokli.

6.5. Diskusijas

Diskusija ir mērķtiecīga saruna starp diviem vai vairākiem diskusijas dalībniekiem, kas pārstāv dažādus viedokļus, dažādas interešu grupas vai dažādus sabiedrības pārstāvjus ar mērķi iepazīstināt klausītājus ar dažādiem uzskatiem un argumentiem, lai klausītājs pats spētu secināt un noteikt savu rīcības programmu.

Žurnālistam – diskusijas vadītājam jāprot izvēlēties pietiekami aktuālu vai būtisku diskusijas tematu, jāizvēlas piemērotus diskusijas dalībniekus (dažādu viedokļu paudēji un sabiedrības pārstāvji, kurus skar konkrētā problēma), jāpanāk viedokļu konfrontācija, jāsniedz vienādas iespējas izteikties visām pusēm un jāprot iekļauties laika limitā. Žurnālistam diskusijā nav jāpauž savi personīgie uzskati, bet ar labi argumentētiem jautājumiem vai replikām jāvada diskusija atbilstoši žurnālistikas profesionālajiem kritērijiem (5.1.-5.5.).

6.6. Pētnieciskā žurnālistika

Pētnieciskais raidījums ir radio programma, kurā žurnālists atklāj vēl nezināmus faktus, procesus un to cēloņus ar nolūku piesaistīt sabiedrības uzmanību, atklājot nelikumīgu, neētisku vai sociāli netaisnīgu rīcību. Pētnieciskajā žurnālistikā maksimāli jāievēro augsti profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.), kā arī ētiskie principi. Jābūt ļoti uzmanīgam attiecībā pret informāciju un informācijas avotiem. Žurnālists nedrīkst atklāt informācijas devēja vārdu bez viņa piekrišanas. Nosaukt informācijas avotus var tikai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Žurnālists nedrīkst atklāt savus informācijas avotus arī saviem kolēģiem. Izņēmuma kārtā sevišķi nozīmīgos gadījumos žurnālists par saviem informācijas avotiem var informēt kanāla direktoru. Gadījumos, kad nepieciešams izmantot ierakstu, bet informācijas avots ir jāslēpj, raidījumā žurnālists var lietot tehniski izmainītu balss ierakstu, lai pēc balss nevarētu identificēt personu. Atsevišķos gadījumos, kad nepieciešams lietot slēptu mikrofonu, tas jāsaskaņo ar kanāla direktoru. Izmeklējošā žurnālistikā jāizvairās no pašmērķīgas sensāciju radīšanas, bet izsvērti un objektīvi jāatklāj sabiedrībai nelikumīga rīcība vai negācijas ar mērķi, pastiprināt sabiedrības un atbildīgo valsts institūciju lomu. Izmeklējošajā žurnālistikā jāievēro pēctecība - pēc laika atkārti pievēršoties konkrētajam gadījumam, lai noskaidrotu, vai raidījums rosinājis tālāku citu institūciju darbību.

6.7. Izklaides raidījumi

Izklaides raidījumiem kā vieglākam žanram tāpat jāievēro objektivitāte un sabiedrības interešu aizstāvība, kā arī ētikas normas. Izklaides raidījumiem jābūt arī ar izglītojošu funkciju. Izklaides raidījumiem var būt lielāks mūzikas īpatsvars, atkarībā no raidījuma satura un tematikas. Šajos raidījumos var daudz intensīvāk izmantot klausītāju zvanus, un cita veida interaktivitāti. Izklaides raidījumos pieļaujami dažādi konkursi ar balvu piešķiršanu.

Izklaides raidījumos jāievēro sabiedrībā pieņemtās pieklājības normas. Īpaši tas jāņem vērā humora sižetos vai raidījumos. Nav pieļaujams izsmiet kādu par tā nacionālo, reliģisko vai seksuālo piederību, kā arī personas par to fiziskajiem trūkumiem.

6.8. Radioteātris

Radioteātris rada un saglabā nākamajām paaudzēm tās kultūras vērtības, bez kurām nav iedomājama nevienas tautas garīgā attīstība. Radioteātris nodrošina Latvijas un ārvalstu autoru darbu iestudējumus, radot radio lugas, literāros lasījumus un citus mākslinieciskus darbus.

Latvijas Radio fonotēkā glabājas vairāk kā 17000 literāro un dramaturģijas ierakstu, bet tā fondi jāpapildina, ierakstot arvien jaunas laikmeta liecības, uzrunājot savu klausītāju ar latviešu un pasaules labāko autoru darbiem, aicinot pie mikrofona visu Latvijas teātru skatuves māksliniekus, veidojot iestudējumus gan pieaugušajiem, gan bērniem.

6.9. Mūzika

Latvijas Radio kā sabiedriskai raidorganizācijai jānodrošina visu žanru mūzika (klasika, džezs, folklora, latviešu un ārzemju popmūzika, alternatīvā mūzika u.c.) atkarībā no atsevišķu kanālu formātiem un mūzikas koncepcijām.

7. Politiķu un varas pārstāvju piedalīšanās raidījumos

Politiķus un varas pārstāvjus var aicināt uz raidījumiem tad, kad temats un apspriežamā problēma prasa politiķu vai varas pārstāvju viedokļus. Žurnālista attieksmei pret dažādām politiskām partijām un to pārstāvjiem jābūt neitrālai un objektīvai. Žurnālists nedrīkst paust simpātijas vai antipātijas kādai no politiskajām partijām. Raidījumos, kuros tiek analizētas politiskās partijas un to darbība, jābūt pārstāvētam pietiekami plašam politiskajam spektram. Attiecībā pret varas pārstāvjiem žurnālistam ir jāaizstāv sabiedrības intereses. Raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam.

8. Priekšvēlēšanu laiks un aģitācija

Priekšvēlēšanu laikā politiķu uzstāšanos aģitācijas nolūkā reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti. Bezmaksas aģitācijas laiki Latvijas Radio tiek piedāvāti izlozes kārtībā, ko nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti un Latvijas Radio speciāli izstrādāts nolikums.

Ārpus likumā paredzētā raidlaika politiķi var tikt aicināti tikai uz speciālām priekšvēlēšanu laikā paredzētām politiskām diskusijām, kas veidotas, lai atvieglotu vēlētājiem informācijas iegūšanu par politisko partiju programmām, politiķu uzskatiem, argumentāciju un palīdzētu vēlētājiem izdarīt izvēli. Žurnālistam šajos raidījumos jābūt objektīvam, neitrālam un jādod vienādas iespējas izteikties visu politisko partiju pārstāvjiem. Pārējos raidījumos politiķi – kandidāti var tikt aicināti tikai izņēmuma gadījumā, ja viņu viedoklis ir absolūti nepieciešams kā speciālista vērtējums. Šajā gadījumā nav pieļaujams, ka auditorija to varētu uztvert kā tiešu vai netiešu politisko reklāmu.

Latvijas Radio darbinieki, kā arī personas, kas ir pieteiktas par Saeimas, pašvaldības vai Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām ir publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības darbā, priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nav tiesīgas vadīt Latvijas Radio raidījumus (arī raidījumus atkārtojumā), gatavot komentārus, intervijas un reportāžas.

9. Bērni radio raidījumos

Intervējot bērnus, žurnālistam īpaši jāievēro Latvijas Republikas normatīvie akti un ētikas normas. Jāņem vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

Veidojot raidījumus, žurnālistam jārespektē bērna tiesības uz privāto dzīvi, korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību, nedrīkst aizskart bērna godu un cieņu.

Žurnālistam aizliegts izplatīt iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē. Nedrīkst atklāt bērna personību, ja viņš cietis no vardarbības, seksuālas izmantošanas vai jebkādas citas nelikumīgas vai cietsirdīgas un cieņu aizskarošas rīcības.

Aizliegts izplatīt iegūto informāciju par bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs vai tiesa.

10. Bērnu raidījumi

Bērnu raidījumu autoriem jārūpējas, lai raidījumu saturs veicinātu harmoniskas, fiziski, intelektuāli un garīgi veselīgas personības attīstību.

Bērnu raidījumos nav pieļaujama iecietīga attieksme pret vardarbību, narkotikām, smēķēšanu un alkoholu. Izglītojošos raidījumos par seksuālām tēmām uzmanīgi jāizvērtē mērķauditorijas vecuma grupa, sociālpsiholoģiskais konteksts un pieaicināto speciālistu kompetence.

11. Audio komerciāli paziņojumi

Audio komerciālu paziņojumu izmantošanu Latvijas Radio nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Reklāmas likums un citi iekšējie un ārējie normatīvie akti.

Audio komerciāli paziņojumi tiek atdalīti no pārējās programmas tā, lai tie būtu uzreiz atpazīstami un viegli identificējami.

Latvijas Radio nedrīkst reklamēt tabakas izstrādājumus un smēķēšanu, kā arī alkoholiskos dzērienus un to dzeršanu, izņemot alu un vīnu.

Raidījumu veidotājiem stingri jāievēro, lai raidījumos netiktu pieļauts slēpts audio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums. (Slēpts audio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums ir preču, pakalpojumu, nosaukumu, preču zīmju, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbību atveidojums vārdu vai attēlu veidā, ja šādu atveidojumu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir apzināti iecerējis kā audio komerciālu paziņojumu, bet tas varētu maldināt sabiedrību par šā paziņojuma būtību. Šāds atveidojums jo īpaši uzskatāms par apzināti iecerētu, ja tā izvietošana notiek par samaksu vai citu atlīdzību.)

Radio veikalu izvieto starp raidījumiem. Radio veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām.

Ja kāds raidījums tiek daļēji vai pilnīgi finansēts, tad par šādu sadarbību jāslēdz līgums starp Latvijas Radio un sponsoru. Par sponsoru jāinformē raidījuma sākumā vai beigās, nosaucot tā nosaukumu vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu.

Sponsoriem un reklāmdevējiem nav tiesību ietekmēt Latvijas Radio raidījumu saturu.

Audio komerciāli paziņojumi, kas attiecas uz bērniem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls un cukurs, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama, tiek izvietoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Audio komerciāli paziņojumi, kas domāti bērniem, ir jāievēro šādi nosacījumi:
-aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu. Līdz noteiktam vecumam bērni nevar saprast reklāmas pārliecināšanas nolūku, tiem trūkst reklāmas lietotprasmes, un tāpēc tā viņus var īpaši iespaidot;

- aizliegts ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kura varētu nodarīt viņiem morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu;

- aizliegts ietvert mudinājumu vai mudināt uz agresivitāti un vardarbību, diskreditēt vecāku, aizbildņu un pedagogu autoritāti;

- aizliegts vērst uzmanību uz to, ka konkrētu preču vai pakalpojumu iegāde rada fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem vai ka attiecīgās preces trūkums izraisa pretēju rezultātu;

- aizliegts nepārprotami norādīt, ka reklamējamās preces vai pakalpojuma iegāde ir iespējama jebkurai ģimenei, neņemot vērā tās budžetu;

- aizliegts tieši aicināt bērnus pašus vai aicināt bērnus, lai viņi mudina vecākus vai citas personas pirkt preces vai izmantot pakalpojumus;

- aizliegts attēlot bērnus bīstamās situācijās.

12. Telefonu sarunu izmantošana

Ierakstot intervijas pa tālruni, žurnālistam obligāti jābrīdina intervējamā persona, ka saruna tiek ierakstīta. Slēptās telefona intervijas, tāpat kā slēptā mikrofona lietošana, pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos (izmeklējošā žurnālistikā, sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, kā piemēram amatpersonu vai politiķu korupcijas, krāpniecības vai nolaidības atklāšanā), saskaņojot ar kanāla direktoru.

Latvijas Radio nav pieļaujama privātu telefona sarunu atskaņošana, kurās žurnālists nepiedalās kā intervētājs.

Ja telefona sarunas tiek izmantotas tiešraidē, kad klausītājiem ir iespēja piezvanīt uz raidījumu, tad žurnālistam ir tiesības pārtraukt sarunu, ja zvanītājs ignorē konkrētā raidījuma tematu vai laika limitu, izmanto iespēju reklāmai vai viņa sacītais neatbilst vispārpieņemtās ētikas un morāles normām.

13. Skaņu materiāla izmantošana

Latvijas Radio raidījumi jāveido ar bagātīgu un daudzveidīgu skaņu materiālu. Reportāžās no notikumu vietas, ja tas neapgrūtina runas uztveri, ir pieļaujama un saprātīgās robežās veicināma fona trokšņa klātesamība. Tas palīdz klausītājam iztēloties notikuma vietu un noskaņojumu. Ierakstītos raidījumos, lai ilustrētu vidi, var izmantot arī trokšņus no fonotēkas. Šajos gadījumos var izmantot tikai tipiskus un notikuma vietai atbilstošus trokšņus. Dokumentālajos raidījumos nav pieļaujama fiktīvas, reālajai situācijai neatbilstošas vides veidošana.

14. Tiešraides

Ja raidījums notiek tiešraidē ārpus Latvijas Radio studijas vai arī tiek translēts kāds notikums vai koncerts, tad raidījuma vadītājam par to jāinformē klausītāji.

Tehnisku traucējumu gadījumā obligāti jāatvainojas klausītājiem, un kamēr nav novērsta kļūme, jāatskaņo piemērota mūzika.

15. Atkārtojumu un arhīva materiālu izmantošana

Izmantojot arhīva materiālus, raidījuma vadītājam jāinformē par šī materiāla ierakstīšanas laiku (ja nepieciešams, arī vietu) un jāpārklausās arhīva materiāls, lai novērstu tehniska rakstura nepilnības.

Atkārtojot jau reiz izskanējušus raidījumus, tie obligāti jāpārklausās vai raidījums nesatur informāciju, kas neatbilst šī brīža situācijai. Raidījumus atkārtojot, jāpārbauda arī tajos pieminēto personu pašreizējais statuss, darba vietas u.c. dati.

16. Valoda

Latvijas Radio žurnālistiem jālieto literāri bagāta, laika garam atbilstoša valoda, kuras lietojumu programmā nosaka normatīvie akti.

Nav pieļaujama žargona, vulgāru un rupju izteicienu lietošana. Jāizvairās no pārlieku lielas svešvārdu lietošanas.

Intervijas un komentāri svešvalodās jānodrošina ar tulkojumu.

Dialekti pieļaujami, ja intervējamā persona to izmanto, bet žurnālistam jālieto literārā valoda. Žurnālists var lietot dialektu, ja tiek veidots speciāls raidījums konkrētajai mērķauditorijai (piemēram, latgaliešu dialektā).

17. Attieksme pret vardarbību

Raidījumu programma nedrīkst saturēt sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība. Nedrīkst saturēt musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu; aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

Informējot par smagiem noziegumiem, katastrofām un citiem traģiskiem notikumiem, raidījumos jāizvairās no nepamatotiem vardarbības un fizisku izkropļojumu aprakstiem.

18. Attieksme pret privātām personām

Žurnālistam jārespektē fizisku personu privātā dzīve.

Raidījumos jāizvairās nevajadzīgi pieminēt personas tautību, rasi, seksuālo orientāciju, fiziskos trūkumus, veselības stāvokli vai reliģisko pārliecību, ja vien šī informācija nav būtiska ziņas sastāvdaļa.

Latvijas Radio izprot un respektē, ka vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem radio praktiski ir vienīgais publiskais komunikācijas un informācijas līdzeklis.

Attīstoties jaunajām tehnoloģijām, pieaug risks, ka no publiskās informācijas aprites var tikt izslēgta ievērojama sabiedrības daļa ar redzes problēmām – mobilo telefonu un digitālās TV tehnoloģijās dominē vizuālo komandu metode.

Latvijas Radio iespēju robežās atbalsta audio komandu paketes adaptāciju vājredzīgu un neredzīgu personu darbam medija mājas lapā, it īpaši programmas arhīvā.

Latvijas Radio atbalsta un iesaistās projektos, kuru mērķis ir nodrošināt augstāku sniegtā pakalpojuma pieejamību redzes invalīdiem.

Plānojot sabiedriskā pasūtījuma projektu, Latvijas Radio pievērš pastiprinātu uzmanību redzes invalīdu problēmu aktualizēšanai, apzinoties, ka ir lielākais un ietekmīgākais šīs sabiedrības daļas informācijas, ideju apmaiņas un integrācijas forums.

19. Attieksme pret reliģiju

Latvijas Radio programma tiek veidota, balstoties uz sekulāriem principiem, bet respektējot jebkuras reliģijas pārstāvja ticības brīvību.

Ņemot vērā auditorijas vēlmes, Latvijas Radio 1 svētdienās tiek nodrošināta reliģiska satura uzruna tiem klausītājiem, kuriem nav iespējas nokļūt līdz baznīcai. Šajos raidījumos jābūt līdzvērtīgi pārstāvētām visām tradicionālajām kristīgajām konfesijām.

Veidojot raidījumus, kuros tiek skarti reliģiska rakstura jautājumi, žurnālistam jāievēro ticības brīvības princips, nedrīkst aizvainot personu par viņa reliģiskajiem uzskatiem.

20. Attieksme pret medicīniska rakstura informāciju

Žurnālisti, veidojot raidījumus par medicīniska rakstura jautājumiem, kā ekspertus vai speciālistus drīkst uzaicināt tikai sertificētus ārstus. Raidījumos iespēju robežās jāizvairās no informācijas, kas pieļautu pašārstēšanos.

21. Attieksme pret astroloģiju, okultām un pārdabiskām parādībām

Žurnālistam astroloģiju, okultās un pārdabiskās parādības skaidri jānodala no eksakto zinātņu jomas un jābūt neitrālam savā attieksmē pret tām.

Horoskopu lietošana pieļaujama tikai izklaides raidījumos.

22. Radio internetā

Latvijas Radio nodrošina savu skanējumu arī internetā. Attiecībā uz Latvijas Radio mājas lapu un tajā publicēto informāciju, tai piemērojami tie paši augstas profesionalitātes kritēriji, kas jāievēro Latvijas Radio programmas veidošanā (5.1.- 5.5.).

23. Amatpersonu sniegtie ziņojumi Latvijas Radio programmās

Latvijas Radio ir pienākums ārkārtas situācijās, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, dot iespēju attiecīgajām amatpersonām sniegt ziņojumus iedzīvotājiem.