No 2. līdz 12. decembrim notiks Rīgas Starptautiskais kino festivāls, piedāvājot vairāk nekā 160 filmu. Dienasgrāmatā par to plašāk vēsta festivāla direktore Sonora Broka.

Festivāla vēriens patiešām būs milzīgs. Festivāla direktore stāsta, ka līdzās filmām notiks arī meistarklases un lekcijas, kurās varēs tikties ar izciliem viesiem - arī pasaulslaveno vācu režisoru Vimu Vendersu un norvēģu kino leģendu Līvu Ulmani.

No 2. decembra līdz 31. janvārim kinoteātra Splendid Palace foajē būs aplūkojama festivāla īpašajai viešņai, norvēģu aktrisei un režisorei Līvai Ulmanei veltīta fotoizstāde „Līva un Ingmars”. Savukārt 11. decembrī Splendid Palace Lielajā zālē tiks demonstrēta Līvas Ulmanes jaunākā filma „Jūlijas jaunkundze”, klāt esot pašai režisorei. Bet dienu vēlāk – 12. decembrī – Splendid Palace Līva Ulmane tiksies ar savas daiļrades cienītājiem un skatītājiem. Sarunu ar Līvu Ulmani vadīs kino zinātnieks Viktors Freibergs.

Tāpat Sonora uzsver, ka 11. decembrī tiks prezentēta grāmata "Stārķa lidojums pār priežu mežu” (Stork Flying Over Pinewood), kas vēsta par ievērojamākajiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības projektiem kino jomā no 1989. līdz 2014. gadam. Prezentācijā klāt būs arī grāmatas autors Jans Eriks Holsts.

Festivālā kopīgi darbosies Latvijā pastāvošie kinofestivāli "Lielais Kristaps”, "Baltijas pērle” un "2Annas”, skatītājiem piedāvājot vairāk nekā 160 kinoseansu, savukārt kino profesionāļiem sagatavota plaša industrijas sadaļa.

(Plašāka intervija ar Sonoru Broku - 3. decembra "Neatliekamajā sarunā" plkst. 17:30).

4., 6. un 7. decembrī VEF Kultūras pilī notiks Rimini Protokoll veidotās izrādes "100% Rīga" ar 100 rīdzinieku piedalīšanos. Par šo projektu un dalībnieku atlasi stāsta Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa.

"100% Rīga" ir pilsētas portrets ar 100 sejām. Tie ir cilvēki, kas veido mūsu pilsētu, cilvēki, kuri ir satikušies pirmo reizi un citos apstākļos, visticamāk, nekad nesatiktos, daudzbalsīgs koris, kas nekad iepriekš nav mēģinājis. "100% Rīga” ir izrāde par to, ko statistika nekad nespēs fiksēt.

Pusgadu izrādes veidotāji ir tikušies un runājušies ar 100 rīdziniekiem, uzzinot, kas Rīgā sajūsmina vai kaitina tos, kuri šeit ir piedzimuši, un tos, kuri ir pārcēlušies uz dzīvi pavisam nesen, kādēļ daži sapņo par došanos prom, bet citi ir atgriezušies uz palikšanu, kur Rīgā apēst labāko krēmu brilē, kur ir labākās sēņu vietas un kur vislabāk trenēties ielu vingrošanā. Viss sākās ar pirmo "100% Rīga” dalībnieci, pirmo procentu 100% ķēdē – Centrālās Statistikas pārvaldes priekšnieci Aiju Žīguri. Viņa uzaicināja nākamo dalībnieku jeb otro procentu, kurš savukārt uzaicināja nākomo…, un tā – līdz simtajam. Katrs "100% Rīga” dalībnieks pārstāv 1% no Rīgas iedzīvotājiem, bet visi kopā ir Rīgas sabiedrības šķērsgriezums, jo atbilst pilsētas statistikai pēc dzimuma, vecuma, tautības, rajona un mājsaimniecības veida.

"Cilvēki bija ļoti atsaucīgi! Un izvēlētā grupa patiesi par 99,9% atbilst statistikas pamatmērvienībām. Rimini Protokoll šādu projektu veido daudzās pasaules valstīs; un tā ir ķēde. Vienīgais noteikums - ka pirmais cilvēks jeb 1% ir profesionāls statistiķis. Tāda nu mums ir Aija Žīgure. Ikviens no tālākajiem cilvēkiem paši ieteikuši nākamo dalībnieku - tas bija vienīgais veids, kā panākt, lai šī grupa objektīvi reprezentētu Rīgu klā kopumu, tie nekādā gadījumā nav mūsu - projekta veidotāju - draugi vai paziņas. Tas nozīmē, ka ikviens, kurš apmeklēs izrādi, vismaz ar vienu no tās dalībniekiem varēs pilnībā identificēties," stāsta Gundega.

Viņa arī atklāj, ka izrādes pamatmateriāls ir pilsētas statistika. "No tās izriet arī vēstījums jeb naratīvs, kas balstīts Rīgas statistikā  un mūsu pilsētas realitātē. Cilvēki, kuri atrodas uz skatuves, gan individuāli, gan grupās pauž savu viedokli par dažādiem jautājumiem - politikajiem, sociālajiem, tātad - nebūt ne tik ērtiem. Bet tajā pašā laikā tur būs daudz jautrības. Šeit neviens neko nespēlēs; ikviens būs viņš pats."

Savukārt 5. decembrī Latvijas Nacionālajā operā notiks Artura Maskata operas "Valentīna" pirmizrāde.

Raidījumā uzklausām vienu no Valentīnas lomas atveidotājām - izcilo soprānu Ingu Kalnu: "Priecājos, ka muzicēšana, kuru piedāvāju, Arturam bijusi pa prātam un ir tuva. Tāpēc man tā ir milzīga priekšrocība: zinādams, ko protu un varu, komponists atbilstoši manām iespējām arī uzrakstījis partitūru. Valentīnas partija ir ārkārtīgi sarežģīta; tajā ir daudz, ko darīt, turklāt darba gaitā partitūra tika labota un vietām mainīta - šis un tas bija jāpārmācās. Arī prasības, ko uzliek šī loma, ir daudzveidīgas.

Arturam Maskatam tīk savu dvēseli izpaust dāsni: viņš raksta plašas frāzes, izmantojot plašu diapazonu, lielu elpu. Manai dzirdei jābūt labai un krietni jādraudzējas ar solfedžo... Komponistam piemīt lieliska ritma un stila izjūta, un arī jaunajā operā ir daudz maskatismu - zīmīgas intonatīvas un ritmiskas nianses. Man ir milzīgs gods dziedāt šo lomu pirmajai, un ne tikai gods: ir gan prieks, gan atbildība, liels saviļņojums, jo tā ir neaptvarami laba, lieliska mūzika! Īsta pērle Latvijas opermūzikas klāstā.

Operas "Valentīna" mūzika ir gan emocionāla un liriska, gan dramatiska un traģiska, bet vienlaikus - arī komiska. Te ir tik daudz šķautņu! Gan sadzīviskais lirisms, gan politiskā groteska un liela smeldze. Dziļš, neuzkrītošs patriotisms, arī romantiska, pacilāta mīlestība. Gaisma. Un to visu caurvij pārcilvēcisks jutekliskums, mīlestība uz zemi, savu valsti, uz vēju, ūdeņiem, brīvību, valodu. Jūtu lielu pietāti pret šo lielisko mākslinieku - kā viņš to sadzirdējis un dabūjis gatavu, cepuri nost! Esmu viena no lielākajām jaunās operas fanēm..."

Visbeidzot, 6. decembrī koncertzālē "Rīga", atklājot šā gada festivālu "Eiropas Ziemassvēki", notiks koncerts "Eiropas vainags. Ziemassvētku mūzikas pasaules pirmatskaņojumi".

Programmā dzirdēsim septiņu latviešu komponistu (Riharda Dubras, Jēkaba Jančevska, Selgas Mences, Valta Pūces, Andreja Selicka, Andra Sējāna un Raimonda Tigula) darbu pasaules pirmatskaņojumus Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē sniegumā.

Normunds neslēpj, ka šī koncerta ideja pieder Arturam Maskatam. "Tas ir gluži jauns koncepts! Tika uzrunāti septiņi komponisti, sniedzot viņiem absolūtu radošu brīvību - lai autori ļautu vaļu savai fantāzijai, sapņiem, atmiņām un rezultātā koncertvakaru veidotu valdzinoši neprognozējamu: gan sev, gan mūziķiem un klausītājiem. Koncerts būs sava veida nezināmā zeme līdz brīdim, kad atskanēs pirmās skaņas," stāsta Normunds Šnē.

Viņš ir pārliecināts, ka vakars būs izdevies: "Veidot koncertu vienā emocionālajā spektrā, kurā nav dažādības, nav ne interesanti, ne provokatīvi, ne izaicinoši. Tieši individualitāšu saplūsme un savstarpēja bagātināšanās varētu piešķirt īpašu kvalitāti. Arī man pašam tas ir kas jauns... Autoru piedāvātās sajūtas ir diametrāli pretējas, un gluži pamatoti: ne jau vienmēr Ziemassvētkus nepieciešams asociēt tikai ar reliģiju - asociācijas var būt arī citas. Selgai, piemēram, tās ir atmiņas no bērnības. Jēkabam - ironiski grotesks skatījums, kas saistīts ar ieprikšanās drudzi. Sakrāls stāsts būs Andrejam Selickim. Savukārt Valts uzrakstījis īstu tokātu orķestrim, kas ir inspirējoša, enerģētiska, ar latvisku piesitienu - te folklora sabalsojas ar mūsdienām. Tikmēr Raimonds ļāvies apcerei un meditācijai; viņa mūzikai arvien piemīt lidojums ārpus konkrēta laika un telpas..."