Visupirms - atgādinājums par Eiroradio nedēļas koncertiem, ko "Klasika" piedāvā Rīgas kā  Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā.

Eiroradio nedēļas ietvaros īpašs koncerts skanēs 30. oktobrī plkst. 21.05: tajā dzirdēsim Pētera Vaska Otrā čellkoncerta pirmatskaņojumu Latvijā, kas 25. oktobrī izskanēja Lielajā ģildē kamerorķestra Sinfonietta Rīga, diriģenta Normunda Šnē un čellistes Solas Gabetas sniegumā.

"Pēteris Vasks man ir īpašs cilvēks - ar dvēseli, ko sajūtu ik skaņdarbā, ko esmu spēlējusi. Esmu gadiem ilgi gaidījusi, līdz viņam būs laiks kaut ko uzrakstīt īpaši man.

Pētera Vaska mūzikā ir elementi, kurus esmu meklējusi visu savu mūžu - tie, kas dara mūziku dzīvu.

Ir viegli to pateikt, bet, manuprāt, ir ļoti grūti šādu mūziku radīt un neiespējami iedomāties, kā viņš to spēj panākt - tikai ar dažām skaņām, lai gan dažviet partitūra ir ļoti blīva. Pirmajā acu uzmetienā Čellkoncerta mūzika nav sarežģīta - bet tā ir ļoti tīra, mīlestības un enerģijas pilna. Kā tas iespējams - ielikt mūzikā tik daudz..." - tā sacījusi Sola Gabeta pēc Čellkoncerta pirmatskaņojuma Amsterdamā. 

Jaunas republikas dibināšanas svinības? Izklausās neiespējami? Tikai ne Nacionālajā teātrī, jo šeit 29.oktobrī Īslandiešu apvienība Kviss Bum Bang kopā ar skatītājiem un Nacionālā teātra aktieriem ceļos uz jauno Republiku un ielūdz visus pievienoties, kļūstot par Republikas pirmās neatkarības dienas svinību dalībniekiem, skatītājiem, tūristiem. Nekas tāds vēl nekad nav pieredzēts, bet tagad šāda iespēja ir katram, kas atnāks uz Nacionālo teātri.

Par ceturto un noslēdzošo izrādi "Republika" 29. oktobrī Nacionālā teātra izrāžu sērijā "Šengenas zonas spožums un posts" stāsta mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis: "Kviss Bum Bang veido trīs mākslinieces, kuru darbi ir teatrāli, pilni humora un dzīvesprieka, viņām patīk spēlēties ar lieliem notikumiem. Viņas nav piesaistītas noteiktam teātrim, un katru darbu veido, adaptējoties konkrētajā telpā.

Uzzinot, ka Nacionālā teātra ēkā dibināta Latvijas Republika, visi kopā nospriedām - kāpēc lai arī mēs nedibinātu fiktīvu republiku uz skatuves vēlreiz, dodot skatītājiem iespēju izvēlēties - pēc kādiem noteikumiem to veidot un ko no tās vēlamies?

Arī meistarkursi, kas tiks rīkoti pirms tam, būs interesanti. Izrāde būs kā kursu noslēguma ceremonija, kur visi piedalīsies Republikas dibināšanas pasākumā..."

Pārdomās dalās arī viens no meistarklašu vadītājiem, dramaturgs Jānis Balodis: "Ideja ir ļoti interesanta - veidot savu valsti. Mans uzdevums ir palīdzēt radīt Neatkarības dienas uzrunu - tā ir reta un forša iespēja... Man iedalītā loma - ka neesmu iedzīvotājs, bet vienkārši palīdzu uzrakstīt šo runu. Tāpēc man visupirms būs jāsaprot, kāda ir valsts, vērtības, iemesli tās dibināšanai. Redzēsim, kādi būs cilvēki, kas atnāks uz meistarklasēm, un kādas būs viņu vēlmes."

Bet kopā ar festivāla "Dizains. Nākotne" organizatori Dainu Vītoliņu un arhitektūras un dizaina studijas Xcelsor pārstāvi Artūru Martinsonu izstaigājam "Vitra" dizaina muzeja izstādi "Slēptie varoņi", kas līdz 31. decembrim apskatāma Raņķa dambī 1. Tie ir stāsti par 36 ikdienišķām lietām, kas gandrīz ik mirkli atrodas mūsu tuvumā.

"Izstāde ir stāsts par dizainu no gluži citas puses, nekā esam ieraduši. Latvijas sabiedrībā joprojām dzīvo stereotipi, ka dizains ir kaut kas dārgs, ekskluzīvs, tās ir labas krāsu kombinācijas un patīkamas formas. Taču dizains gluži vienkārši ir tas, kas mums palīdz ikdienā darīt savu apkārtni pieejamāku, vienkāršāku un ērtāku.

Izstāde rāda tos slēptos varoņus, kas ikdienā mums katram ir apkārt, taču mēs tos šķietami nepamanām, līdz ar to nedomājam, ka tie jebkādā veidā saistīti ar dizainu. Vai tā būtu papīra saspraude birojā, vai tetrapaka, no kuras ielejam brokastu sulu, vai arī kafijas automāta filtrs...

Izstāde vēsta par šo un citu priekšmetu rašanos: vai tā bijusi nejaušība, vai apzināts lēmums, vai konkrētā lieta radusies konkrētam mērķim, vai arī laika gaitā transformējoties. Katrs no stāstiem ir bagātīgi ilustrēts, jo katrai lietai ir sava attīstības vēsture," stāsta Daina Vītoliņa.

Visbeidzot, tuvojas gaismas festivāls "Staro Rīga", kas mūsu galvaspilsētā risināsies no 14. līdz 18. novembrim. Šoreiz tas uzsāks līdzdalības programmu "Rīgas karnevāls", jo iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes arī aicināti veidot krāsainas gaismas instalācijas savu namu logos un uz māju fasādēm.

"Šoreiz iedarbināsim savu iztēli un iedomāsimies, ka karnevālā piedalās visa mūsu galvaspilsēta! Katrs no mums var kļūt lielisks gaismu mākslinieks, lai katra ēka, namiņš, logs un skatlogs ar visvienkāršākajām metodēm izskatītos efektīgi. Jūtot, kā jau šobrīd cilvēki sarosījušies, esmu pārliecināta, ka gaismas festivāls šogad patiesi varētu izvērsties par apjomīgu Rīgas karnevālu," teic nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle.