Šoreiz dienasgrāmatā - dokumentālās filmas "Pāri ceļiem un upei" pirmizrāde, laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit aktualitātes, Voldemāra Matveja māksla Rīgas Biržā un kārtējais koncerts cikla "Ērģeļmūzika BACH zīmē" ietvaros.

3. septembrī  kinoteātrī Splendid Palace notiks dokumentālās filmas "Pāri ceļiem un upei" pirmizrāde. Tas ir unikāls projekts, jo tapis septiņiem dažādu Eiropas valstu režisoriem sadarbojoties ar Latvijas sociālantropologiem, kuri palīdzēja meklēt stāstus , varoņus un situācijas. Par darba procesu un rezultātu stāsta filmu studijas Mistrus Media pārstāve un producente Antra Gaile, sociālantropoloģe Ieva Raubiško un latviešu dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis.

"Ar rezultātu esmu ļoti apmierināta. Manuprāt, filmu būs interesanti skatīties ikvienam - gan rīdziniekam, gan Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem, jo tā brīnišķīgi parāda mūsu pilsētas daudzveidību," uzsver Antra Gaile, atklājot nosacījumus, kādi bijuši izvirzīti filmu autoriem. Viņa arī plašāk raksturo pašus autorus, kas veidojuši īsfilmas.

Piemēram, Rainers Komers no Vācijas izveidojis stāstu par Bolderāju un Daugavgrīvu: "Viņš labi spēj parādīt laika plūdumu, kur saplūst cilvēka roku veidotais un daba. Filmā nav dialogu. Bet spilgti parādās autora personīgie apsvērumi," uzsver  sociālantropoloģe Ieva Raubiško.

Bet dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis veidojis īsfilmu par Ķīpsalu: "Tas ir ieskats kādas salas dzīves ritmā, kur saduras divas lietas: tradīcijas jeb cilvēki, kas vēlas dzīvot mierā un klusumā, un Rīgas centrs, kas vietējo dzīvi nomāc ar saviem pasākumiem."

4. septembrī ar divu izstāžu atklāšanu bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" un kādreizējā Vāgnerā zālē Vecrīgā sāksies laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Šī gada festivāla tēmu "Urbānā pilsēta" un neparasto telpu izvēli komentē kuratore Solvita Krese.

"Tukšo telpu jautājums Rīgā ir akūts un pārsteidzošs. Mums ir greznu un skaistu telpu pārpilnība, un ir arī daudz laba kultūras satura, ko tajās varētu iedzīvināt. Taču lieliskas izstādes, izrādes vai koncerti tiek iespiesti un izrādīti nepiemērotos apstākļos, neatbilstošās telpās. Tas ir paradokss! Ir tik daudz labu projektu, kuriem īsti nav, kur iemājot! Kāpēc šīs abas lietas - telpas un saturs - nesatiekas? Vāgnera zāle pilsētai ir kā klusējošs pārmetums - tik skaista vieta, kas radīta, lai šeit skanētu mūzika, lēnām iet bojā. Ne velti šīgada tēmu esam pieteikuši kā utopisko pilsētu," uzsver Solvita Krese. Plašāku sarunu ar viņu klausieties ceturtdienas "Neatliekamajā sarunā".

5. septembrī mākslas muzejā "Rīgas Birža" tiks atklāta izstāde "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas māksla", kuru papildinās izstāde Boses zālē "Voldemāra Matveja grāmata "Nēģeru māksla" un latviešu mākslinieki".  Kāpēc par Rīgā dzimušā un Pēterburgā studējošā mākslinieka interešu objektiem jau 20. gadsimta sākumā kļuva eksotiskā māksla, raidījumā atklāj kuratore Irēna Bužinska: "Interese par eksotisko zemju kultūru Voldemāram Matvejam nozīmēja jaunu ierosmju meklējumus mākslas tālākajai attīstībai. Būdams ļoti negatīvi noskaņots pret Eiropas mākslas tradīcijām, eksotiskajās ierosmēs viņš saskatīja citādības modeli, kurā būtu daudz vairāk vietas emocijām, dabiskām izpausmēm, kuras raksturo gan kliedzošās krāsas, gan spontanitāte, reizēm naivisms, nejaušība. Krievijā viņš bija viens no pirmajiem, kas pievērsa uzmanību tam, kas notiek ārpus Eiropas." Vēl kuratore detalizēti stāsta, kas būs aplūkojams ekspozīcijā. Intervijas turpinājumu klausieties svētdien, 7. septembrī, plkst. 9:30.

7. septembrī Dubultu baznīcā izskanēs nākamā koncertcikla "Ērģeļmūzika BACH zīmē" programma. Tajā varēsim dzirdēt pirmo jaundarbu no Triloģijas Latvijas ērģelēm, kuru komponējis Rihards Dubra. Par sava jaunā opusa tapšanu raidījumā stāsta pats autors:

"Līdz ar to, ka šķita gana banāli lietot slavenos burtus BACH, galvenais un grūtākais uzdevums bija izdomāt, kā tieši varētu demonstrēt saikni ar Baha mūziku. Nonācu pie varianta veidot svītveida darbu, kas rezultējies partitā. Protams, esmu lietojis pietiekoši daudz polifonijas, bet mūsdienīgu skatījumu demonstrē fakts, ka brīžam fūgas tēmu spēlēs timpāni..." Komponists neslēpj, ka arī šoreiz mūzikas vēstījumā nav vairījies no veselīgas ironijas, taču jebkādus Baha mūzikas citātus jaundarbā meklēt velti: autors smej, ka vēl aizvien esot uzticīgs pats sev.