Pirmkārt, dodamies uz Sv. Pētera baznīcu, kur no 11. novembra apskatāma starptautiska izstāde "Neparastās mežģīnes. Ažūrs mākslā un amatniecībā".

Tā nebūt nav ikdienišķa prakse, ka tautas daiļamata meistaru veikums aplūkojams vienā ekspozīcijā ar profesionāu mākslinieku darbiem. "Tāds ir arī šīs izstādes mērķis! Ja Eiropas valstīs māksla un amatniecība netiek šķirota, tad Latvijā tiek novilktas striktas robežas. Tad nu šī izstāde "parāvusi to korķi vaļā". Mēs taču audzinām savu skatītāju: tie, kuri ir radoši, bet nav akadēmiski izglītoti, redz, uz ko tiekties!

Tā ir ilūzija, ka māksla atrodas tālu no amatniecības. Viena bez otras nepastāv, īpaši dizaina jomā.

Tāpēc šī ir starpdisciplināra izstāde, kurā esam visi kopā, un ir liels prieks, ka tēma — ažūrais aspekts — mūs visus satuvinājusi," vēsta izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore un kuratore Dagmāra Prīberga. Viņa arī atklāj, ka mākslinieki savu darbu tapšanā varējuši izmantot jebkuru materiālu un jebkuru tehniku. Tātad izstādes vienīgais nosacījums — brīvība materiālā un darba neparastība!

Izstādē piedalās 27 ārvalstu mākslinieki no 12 valstīm, kā arī 81 mākslinieks no Latvijas. Līdzās mūsdienu mākslinieku veikumam ekspozīcijā iekļauti arī darbi, kam 300 un 400 gadi: piemēram, Kurzemes hercoga sievas un grāfa Zīverta mežģīnes. Tām līdzās varēsim baudīt arī vismodernākās vēsmas: to, kā veidot mežģīnes videoversijā, rādīs Katrīnas Neiburgas māksla.

Tikām izstādes iekārtotāja, tekstilmāksliniece Baiba Vaivare pauž prieku, ka ekspozīcija veido skaistu šķērsgriezumu cauri laikmetiem, tehnikām un kvalitātēm. "Šī būs ļoti garšīga izstāde! Mūsu mērķis — salikt darbus tā, lai tie viens otru papildina, nevis nomāc."

Bet izstādes scenogrāfs Mārtiņš Heimrāts teic tā: "Kaifs ir mums visiem! Jābūt labi un skaisti, tāpēc darām visu, lai tā būtu! Turklāt Dagmāra Prīberga to tēmu paņēmusi tādā rakursā, ka arī vīriešiem bijis, ko darīt!"

Pārraides turpinājumā ielūkojamies Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, kur, gatavojoties pirmizrādei 24. novembrī, jau sākušies "Kartupeļu operas” mēģinājumi. Uzzinām, kas sagaida skatītājus un kā veicas gan pieredzes bagātajiem, gan pavisam jaunajiem māksliniekiem.

"Kad uzzināju, ka man uzticēta galvenā loma, labā nozīmē biju lielā šokā — nebija, ko teikt! Bet ir jauki visu darīt pašai, nevis tikai skatīties uz citu paveikto vai darīt tikai to, ko citi liek. Šobrīd grūtākais ir kustības apvienot ar dziesmām," stāsta Agate Grīnhofa no Rīgas Doma kora skolas 5. klases, kas iejutīsies Mazā kartupelīša lomā. Viņa arī priecājas par labo un sirsnīgo saprašanos ar lielajām operzvaigznēm.

Savās pārdomās dalās arī operas soliste Evita Zālīte, kura uzvedumā atveidos Kartupeļu mammu: "Domāju, ka rezultāts būs raibs, krāsains un arī trauksmains - reizēm kā īsts trilleris ar lieliem pārdzīvojumiem!

Bērni mūs, pieaugušos, iedrošina darīt lietas, ko citādi nedarītu.

Partitūrā var redzēt, ka mūsu komponisti ir kā krāšņa rota, un viņu veikums — kā ražas svētki: tik daudz krāsu, tik daudz nianšu! Sākumā šķita — nez, kā nu būs, bet tagad visi komponisti kļuvuši mīļi.... Kaut vai Evijas Skuķes mūzika — nu, vienkārši brīnišķīga! Un Inese Zandere — kā liels bērns..." Evija ir pārliecināta, ka iestudējums būs kā izglītojoša pasaka, kas domāta bērniem no septiņu gadu vecuma un iecerēta visai ģimenei.

Vijolnieces Agneses Kanniņas-Liepiņas personā iepazīstam arī Kartupeļu orķestri: "Esmu Kartupeļu orkestra pirmais kartupelis," smejas Agnese un atklāj, ka Kartupeļu orķestrī sapulcēsies profesionāli mūziķi gan no LNSO, gan Sinfonietta Rīga, būs arī Andis Klučnieks "ar savām kolosālajām flautām" un vēl vairāki kolēģi. "Grūtākais uzdevums būs viena vakara ietvaros atskaņot vairāku komponistu mūziku, jo vairāk esam pieraduši pie viena stila. Bet esam ļoti priecīgi!"

Savas domas par operas iestudējumu atklāj arī Agneses meitiņa Elīza Liepiņa, kura dziedās korī.

"Šobrīd ļoti svarīgi atrast kopīgu valodu ar komponistiem, lai mēs visi ietu rokrokā un savas ieceres savstarpēji akceptētu," atklāj "Kartupeļu operas" iestudējuma mākslinieciskā vadītāja, Rīgas Doma kora skolas un diriģente Aira Birziņa. Viņa arī pačukst, ka Mazā kartupelīša lomu šobrīd gatavo vairākas meitenes - Lote Voiska, Roberta Kumsāre, Agate Grīnhofa un Kate Ančevska. "Pirmkārt, iespēju izbaudīt galvenās lomas iestudēšanas procesu vēlējos dāvāt vairākām meitenēm: lai viņas iziet visu grūto ceļu ar daudzajām dziedāšas stundām un ilgajiem mēģinājumiem... Nenoliegšu, arī drošības pēc - ja nu kādas veselības problēmas gadās vai mēģinājumu procesā neiet tik viegli, kā gribētos. Lai ir mazs atkāpšanās ceļš. Taču no sirds priecājos, ka šo divu mēnešu laikā meitenes ir fantastiski atraisījušās un attīstījušas savas vokālās iemaņas!"

Nākamajā nedēļā turpināsim ieskatu jauniestudējuma tapšanā, tiekoties ar komponistiem.

Bet vērienīgā izstāde "Tutanhamona dzintars”, kas top mākslas muzejā "Rīgas birža", ir daļa no Rīgas — Eiropas kultūras galvaspilsētas tematiskās līnijas "Dzintara ādere”. Projekta nosaukums ir vairāk metafora, kas nepretendē uz priekšmetisku Tutanhamona dārgumu klātbūtni. Tā ir leģenda par Baltijas dzintaru uz Tutanhamona krūtīm kapeņu pustumsā. Pēc baltiešu domām, tas varētu būt Baltijas dzintars, Saules akmens, kas sargā faraona ķermeni.

Par izstādi dienasgrāmatā vēsta projekta vadītāja Daiga Upeniece: "Tematiskās līnijas "Dzintara ādere" ietvaros šī būs visapjomīgākā no visām izstādēm, un jau šobrīd to esam sašķēluši sešās daļās, turklāt katrai no tām būs sava koncepcija. Bet kopējais stāsts ir par tālajiem un senajiem dzintara ceļiem un iespējamību, ka mūsu Baltijas jūras dzintars reiz aizceļojis līdz pat Ēģiptei un faraona Tutanhamona kapenēm.

Gatavojot izstādi, devāmies arī ekspedīcijā uz Kairu, un turienes muzejā atradām bruņas, kas veidotas no simtiem mazu emaljas gabaliņu, kuru vidū — tur, kur atradusies Tutanhamona sirds —, ir arī četri mazi dzintariņi. Ļoti gribētos ticēt, ka tie nākuši no Baltijas...

Bet tas, protams, ir baltiešu sapnis un izstādes nosaukums — metafora. Pašu bruņu ekspozīcijā nebūs, jo tās ir bēdīgā stāvoklī un var apskatīt tikai fotogrāfijās."

Daiga ir pārliecināta, ka rezultātā izstāde iznākusi ir vēl grandiozāka, nekā sākotnēji domāts un stāsta par sadarbības partneru ieguldījumu izstādes tapšanā, pētniecisko darbu un daudzajiem palīgiem. Par turpmākajām izstādes sadaļām iepazīstināsim nākamās nedēļas raidījumā.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka 14. novembrī sākas gaismas festivāls "Staro Rīga 2014”!