29. augustā Rīgas Domā skanēs koncertu cikla "Ērģeļmūzika BACH zīmē" 7. programma.

Tajā piedalīsies ērģelnieces Edīte Alpe, Ilona Birģele un Tālivaldis Deksnis, kurš koncertā aizstās sasirgušo ērģelnieku Lotāru Džeriņu. Viens no centrālajiem skaņdarbiem programmā būs savulaik Liepājas 6. starptautiskajam ērģeļmūzikas festivālam speciāli komponētais darbs "Līksmības kronis Baham", ko sacerējis amerikāņu komponists Čārlzs Grifins. Tas rakstīts īpaši Lotāram Džeriņam, Liepājas ērģelēm un Liepājas korim "Intis". 

"Darbā izmantoti divi Johana Sebastiāna Baha mūzikas materiāli: dziedājums no kantātes, ko dzied koris, kā arī fūgas tēma no Doriskās tokātas un fūgas - majestātiska, skaista tēma, kas ērģelēs tiek apspēlēta, lai beigās savītos kopā ar kora faktūru. Bez kora un ērģelēm te nozīmīga arī timpānu loma. Lai gan mūsu atskaņojumā ērģeles būs citas, tas nebūs traucējoši, drīzāk otrādi: katrs instruments ir ar savu raksturu, vienreizējo kopskaņu un tembrālajām krāsām. Gan ērģelniekiem interesanti, gan klausītājiem," stāsta Tālivaldis Deksnis, kurš koncertā atskaņos arī hrestomātisko Baha opusu Tokāta un fūga re minorā.

Tāpat ērģelnieks vēsta, ka J. S. Baha inspirēto mūziku programmā pārstāvēs arī latviešu stilizāciju meistara Marģera Zariņa virtuozais ērģeldarbs "Variācijas par BACH". Koncertā piedalīsies arī Normunds Everts (sitaminstrumenti) un Liepājas Tautas mākslas un kultūra centra jauniešu koris "Intis" (mākslinieciskā vadītāja Ilze Valce).

1. septembrī Jaunciemā notiks "Rīgas kino" seanss, kurā līdzās latviešu kino klasikai būs skatāmas Ivara Zviedra meistardarbnīcā Jaunciemā tapušās jauniešu veidotās īsfilmas.

Par darba procesu plašāk stāsa Ivars Zviedris: "Bija dažādi rangi - gan meitenes, kas mācās Lietišķās mākslas vidusskolā, gan audzēkņi no Jaunciema pamatskolas. Katrā ziņā, tie bija cilvēki, kuri kino skatījušies, nevis radījuši. Bija ļoti interesanti, jo parasti jau mācību process ir abpusēji vērtīgs..."

Sarunā ar "Klasiku" režisors atklāj meistardarbnīcas radošās virtuves nianses: "Sākumā runājām par podziņām, slēdzīšiem un fiziku, bet primārais man šķita jauniešiem iemācīt saprast, ko tas nozīmē - veidot kino. Līdz ar to, ka pats esmu dokumentālists, mācīju to, ko pats vislabāk māku - veidot novērojošu dokumentālo kino. Tā nu vērojām Jaunciemu, un jaunieši pievērsās tam, kam paši vēlējās: šajā ziņā viņiem bija brīvas rokas, tāpēc forma, tāpat kā rezultāts, ir visai interesants." Ivars Zviedris ir gandarīts par paveikto, jo apzinās, ka tas ir arī viņa kā režisora pienesums Jaunciemam.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā līdz 8. septembrim darbojas Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas oficiālās partnerpilsētas Siguldas "Mazā vēstniecība" un ir skatāma arī izstāde "Dzimuši Siguldā".

Izstādē piedalās četri mākslinieki, un ar vienu no viņiem - stikla mākslinieku Daini Gudovski - saruna raidījumā.

"Mums abiem ar Solveigu Vasiļjevu tika uzticēts kļūt par izstādes pīlāriem: Solveigas māksla ir fantastiska ar lielajiem, spīguļojošajiem objektiem, lielformāta zīmējumiem. Taču ir arī Una Leitāne, kura nāk no Induļa Zariņa skolas - koša, pašvērtīga, reālistiskāka glezniecība. Filozofiskāks vīrs ir Jānis Purcēns ar savu dzīves skatījumu," stāsta Dainis Gudovskis.

Viņš un Solveiga Vasiļjeva ir tālu pazīstami ārpus mūsu valsts robežām. "Abus ar Solveigu mūs vieno vēl viens daiļrades aspekts - abi ik gadu piedalāmies īstā amoka skrējienā - proti, vismaz 10 pasaules izstādēs, kas itin visas ir prestižas konkursu izstādes. Mani darbi nav bijuši tikai Āfrikā... Gadā mums ir ap 15 starptautisku projektu un, atšķirībā no mūziķiem, mums nav pašiem sava menedžera... Tad nu varat iedomāties, cik darbietilpīgi tas viss ir," pārdomās dalās Dainis Gudovskis un uzsver, ka izstādē "Dzimuši Siguldā" jebkurā diennakts laikā ir brīnišķīgi.

30. augustā Baltijas jūras krastā risināsies Seno ugunskuru nakts.

Par projektu plašāk vēsta "Rīga 2014" programmu veidotāja Aiva Rozenberga. Viņa atklāj, ka ideja aizgūta no Skandināvijas valstīm: "Tur tā bijusi sena tautu tradīcija - pēdējā augusta sestdienā ar vakarēšanu pie ugunskuriem atzīmēt vasaras aiziešanu. Laika gaitā šai tradīcijai radušies jauni uzslāņojumi. Mēs to esam pārņēmuši no saviem Igaunijas un Somijas kolēģiem ar domu, ka pie Baltijas jūras sanākam kopā ne tikai tāpēc, lai dziedātu, bet aizdomātos par to, ko savā ikdienā varam mainīt, lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli vai vismaz to nepasliktinātu."

Intervijā "Klasikai" Aiva arī detalizēti stāsta par šī projekta norisi, plānoto programmu un daudzveidīgajiem pasākumiem.