No 10. līdz 18. augustam Mazsalacā norisinājās jau septītie jauno komponistu starptautiskie meistarkursi, kurus ik pēc diviem gadiem rīko komponists Andris Dzenītis.

Signes Lagzdiņas veidotajā raidījumā uzzinām, kā šie kursi noritējuši, kāda atmosfēra tajos valdījusi, kādas ir dalībnieku, pedagogu un rezidējošo mūziķu pārdomas un rezumējums.

Kursu dalībnieki bijuši ļoti dažādi - gan pieredzējuši komponisti, gan tikko studēt sākuši, turklāt sabraukuši teju no visas pasaules: Dienvidāfrikas, Grieķijas, Serbijas, ASV un citām valstīm. Protams, lielākais komponistu pulks bijis no Latvijas.

Jau septīto reizi 12 gadu laikā kursos piedalījusies komponiste Santa Bušs. "Galvenā motivācija piedalīties? Katrreiz ir citādi: mainās vieta, pedagogi, atmosfēra, rezidējošie mūziķi. Arī stilistikas ziņā pedagogi ikreiz ir ārkārtīgi dažādi, turklāt viņi savstarpēji diskutē! Jaunam komponistam, kas tikko sācis skaņraža ceļu, tas ir ļoti vērtīgi - saprast, ka ir dažādi uzskati, ka nav jāseko tikai vienam vai otram virzienam," stāsta Santa un atklāj savas pārdomas par šī gada pedagogiem.

Kursu organizētājs komponists Andris Dzenītis atklāj, kā radusies ideja par kursu organizēšanu Latvijā un kā tie attīstījušies šo gadu laikā. "Ideja radās 2002. gadā, kad pats vēl biju audzēknis šāda veida kursos Stokholmā. Sapratu, ka gribu sarīkot ko līdzīgu arī Latvijā, lai citiem jaunajiem talantiem dotu iespēju papildināties pie labiem pasniedzējiem ārpus ierastajām izglītības programmām. Nenoliegšu, ka idejai bija arī "savtīgi" mērķi: katros kursos pats gūstu lieliskas papildus zināšanas," uzsver Andris un slavē starptautiskos sadarbības partnerus, kas kursiem nodrošina stabilitāti.

Tāpat raidījumā iepazīstamies ar dažādajiem ārvalstu studentiem. Viņi atzīst, ka interesantas bijušas ne tikai lekcijas, bet arī iespēja iepazīties ar brīnišķīgiem, ļoti atšķirīgiem pasniedzējiem no visas pasaules un tikpat lieliskiem mūziķiem. Radošas sarunas līdz dziļai naktij, informācijas apmaiņa un starptautiski joki: tas ir ko vērts! Tāpat ieklausāmies atziņās, ko kursos guvuši jaunie komponisti no Latvijas - Oskars Herliņš, Anna Ķirse, Aleksejs Peguševs un Evija Skuķe.

Arī meistarkursu pedagogi bijuši visnotaļ interesantas personības...

Starptautiski atzītais itāļu komponists Oskars Bianki (Oscar Bianchi), kurš savu radošo dzīvi pavada Šveicē, Vācijā un citās pasaules valstīs (bet ne Itālijā!) un bieži piedalījies šāda veida meistarklasēs visā pasaulē, atzīst: "Mazsalacā bija daudz negaidītā: pirmkārt, te sastapu daudz cilvēku, ko nevarētu satikt citās meistarklasēs, jo šeit valdīja liela estētiskā brīvība. Studentu kvalitāte atspoguļoja to dažādību, ko Mazsalacas kursi piedāvāja. Nenoliegšu - šīs bija vienas no brīvdomīgākajām meistarklasēm, kādās esmu piedalījies! Tas atiecas ne tikai uz pašu studentu estētiskajiem  uzskatiem, bet arī neparastajiem talantiem, kurus šeit sastapu."

Antons Safronovs, Vācijā dzīvojošais krievu izcelsmes komponists, kurš vasarās bieži atpūšas Latvijā, atklāj: "Katra individuālā nodarbība man kā pedagogam ir izaicinājums, jo ikkatram audzēknim nepieciešama sava pieeja: dažs ir drošāks, cits - nedrošāks. Piedāvāju dažādus iespējamos risinājumus, taču ar kritiku cenšos neaizrauties. Pirmkārt, mani interesē studenta individualitāte, tālab arī Mazsalacā mani saistīja darbi, kuros saklausīju kādu nenobriedušu, nenoslīpētu aspektu jaunā komponista meistarībā, pie kā kursos varētu piestrādāt. Tāpat bija svarīga studenta estētiskā suverenitāte - proti, tas, lai viņš "nesēž" savā vai citu radītajā komforta zonā. Esmu priecīgs, ka Mazsalacā sastaptie komponisti ir tik dažādi un patiesi. Mūsu komunikācija bija balstīta savstarpējā sapratnē."

Visbeidzot, indiešu izcelsmes komponists Sandīps Bhagvati (Sandeep Bhagwatti), kurš strādā un radošos meklējumus veic Vācijā un Kanādā, stāsta, ka ir ne tikai komponists, bet arī rakstnieks un pētnieks, strādā arī ar vizuālajām mākslām un medijiem. Papildus tam ir pētniecības centra vadītājs mūzikā un kustību mākslās Konkordijas universitātē. Viņš dalās atziņās, kā sadala laiku starp divām pilsētām un stāsta par jaunu, inovatīvu tehnoloģiju pielietošanu improvizācijā.

Sandīps komponē gan tradicionālajiem, gan netradicionāliem starpžanru sastāviem, kuros apvienojas džezs un tradicionālā indiešu mūzika. Tāpat viņš veido darbus konkrētām vietām, tostarp brīvdabas koncertzālēm.

"Mani interesē attālināšanās no ierastajām mūzikas atskaņošanas vietām," uzsver Bhagvati. Vaicāts par Mazsalacā rīkoto jauno komponistu meistarkursiem, Sandīps prāto: "Meistarklasēs bija ļoti pateicīgs iekšējais klimats, bagāts ar savstarpējām sarunām, domu apmaiņu... Vienīgais, ko būtu vēlējies, lai grafiks nebūtu tik ļoti saspringts. Jo komponisti parasti ir klusi cilvēki, tāpēc komunikācija ar tik daudziem cilvēkiem prasīja papildus iekšējos resursus..."

Sandīps Bhagvati arī prāto, ka būtu ļoti interesanti vēlreiz atgriezties Latvijā, lai strādātu kormūzikas laukā: "Jūsu bagātās kormūzikas tradīcijas novērtēju arī kā kordiriģents." Savukārt jauno skaņražu sakarībā viņu īpaši iedvesmojuši jaunie talanti no Latvijas un Igaunijas: "Viņu kompānijā dažbrīd sajutos kā skolnieks... Jā, arī no audzēkņiem var daudz iemācīties!"

Protams, pārraidē skan arī fragmenti no diviem kursu noslēguma koncertiem, kuros izskanēja desmit jauno komponistu jaundarbi un trīs pedagogu skaņdarbi itāļu ansambļa Divertimento interpretācijā.