Šogad 30 gadu jubileju atzīmē Aivara Freimaņa leģendārā filma “Dzīvīte”.

Pats režisors gan diemžēl pērn devās mūžībā, taču viņa atstātais kino mantojums nudien ir izcils. 1989. gadā izveidotā “Dzīvīte” pieder pie viņa nepelnīti līdz galam nenovērtētajām un šobrīd pat diezgan aizmirstajām filmām.

Formāli “Dzīvīte” ir biogrāfiska filma par Krišjāni Baronu, mūsu Dainu tēvu, taču tā izveidota abolūti unikālā kino valodā, apvienojot dokumentālā kino elementus ar spēles kino, izmantojot animāciju, spēlējoties ar dažādiem laikiem un žanriem. Filma daudzkārt pāraug tikai Barontēva biogrāfiju – tā kļūst par plašu ceļojumu Latvijas vēsturē un kultūrā, ieskicējot arī daudzu citu Latvijai nozīmīgu kultūras personības, viņu likteņus un mūsu valsts vēsturiskos notikumus.

Pats Freimanis “Dzīvītes” stilistiku nodēvējis par brīvu improvizāciju par Krišjāņa Barona dzīvi “inscenēti dokumetālā freimaniskā stilā”. 

Filma uz ekrāniem iznāca 1990. gadā, jau Atmodas laikā un ierakstījās tā noskaņās – Krišjānis Barons filmā nav tikai sirms Dūdieviņš vai Barona piemineklis uz pjedestāla, bet dzīvs cilvēks ar savām pretrunām, un par Latvijas vēsturi un likteni tiek runāts jau ārpus padomju laikos pieņemtā naratīva.

Sekojot Krišjāņa Barona dzīves gaitām,  filmēšana notika skaistās un vēsturiskās Latvijas vietās – Ēdoles muižā, Nogales pilī, Īvandes ūdensdzirnavās,  filmēšanas grupa devās arī uz Pēterburgu, tobrīd vēl Ļeņingradu, arī Tartu un Maskavu. Filmā gan Krišjāni Baronu, gan viņa sievu Dārtu Baroni atveido aktieru dubultpāri  – jaunībā Leonīds Grabovskis un Indra Briķe, mūža nogalē - Valdemārs Zandbergs un Velta Līne.

Arī Freimanis, tāpat kā šodien pieminētā Rorvahere, epizodiskās lomās filmējis gan aktierus, gan neaktierus – gan specifiskus tipāžus, gan sava laika spilgtas personības.

Filmā mēs varam ieraudzīt dzejnieku Aivaru Neibartu, fotogrāfu Pēteri Korsaku, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas skolnieci Kristīni Līpiņu, bet barona Stankēviča mūzikas skolotāju, ar kuru Krišjāni saista arī romantiskas jūtas, atveido jaunā, skaistā un talantīgā flautiste Dita Krenberga, kura tobrīd jau bija nofilmējusies Arvīda Krieva filmā “Ievas paradīzes dārzs”.

Filmas skaņu celiņš tiešām ir daudzveidīgs un bagāts, kā tāds latviešu tautumeitas vaiņags vai seģenes raksts – pamīšus ar Mārtiņa Brauna filmai radītajām, enerģētiski piesātinātajām muzikālajām tēmām skan "Skandinieki", "Grodi", "Gudenieku sievas".

Filma saņēma "Lielo Kristapu", apbalvoti tika arī filmas režisors Aivars Freimanis, māksliniece Ieva Romanova, operators Valdis Eglītis, kostīmu mākslinieces Skaidra Deksne un Sandra Sila, grima mākslinieks Jānis Rība un arī komponists Mārtiņš Brauns un aktrise Indra Briķe.

Filmu bez maksas iespējams noskatīties vietnē filmas.lv!

4. janvāra pārraidi "Piejūras klimats" pilnā apjomā aicinām klausīties šeit: