Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Rīgas Melngalvju brālības rīkotajā Kamermūzikas koncertprogrammu konkursā uzvarējis altists Dāvis Sliecāns un pianists Aleksandrs Kalējs, kurus tūlīt pēc uzvaras uzrunājusi Inga Saksone.

Konkurss no 5. līdz 6. aprīlim risinājās JVLMA Lielajā zālē, noslēdzoties ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju un laureātu koncertu, pirms kura tika atklāta arī Rīgas Melngalvju brālībai veltīta plāksne pie JVLMA Mecenātu sienas.

Šis bija jau ceturtais Rīgas Melngalvju biedrības rīkotais konkurss, un tā mērķis - aktivizēt kameransambļu patstāvīgu darbību JVLMA un veicināt kvalitatīvu un mākslinieciski augstvērtīgu kamermūzikas koncertprogrammu sagatavošanu un atskaņošanu. Galvenā balva konkursa labākajam kameransamblim – Rīgas Melngalvju brālības vienreizēja stipendija 4000 eiro un koncerts Brēmenē 2019. gada 1. novembrī.

Dāvis un Aleksandrs kopā muzicē jau trīs gadus – piedalījušies arī vairākos konkursos un festivālos. Abi pasmaida, ka esot jau gana apbružājušies, bijuši pat Ziemeļamerikā.

"Interesanti – kad sākām spēlēt divatā, sākām tieši ar Brāmsu – viņš mums bijis tāds labs ceļabiedrs un skolotājs visus šos trīs gadus," stāsta Dāvis.

"Mūsu pašu virzījums tāds bija, īpaši no Aleksandra puses – mums ļoti labi saskan gaume attiecībā uz romantismu – Šūmani, Brāmsu. Tas bija lielisks veids, kā uzsākt dialogu."

Aleksandrs: "Protams, šajā mūzikā nereti ir grūti atrast līdzsvaru – tāpēc arī Brāmsu bieži vien konkursos neņem kā pamata repertuāru. Jo katram ir savs viedoklis, savs redzējums, sava izjūta. Parasti ir divi varianti: vai nu tiek spēlēts pārāk vecīgi un noguruši, vai arī tiek spridzināts par daudz. Protams, ļoti grūti rast līdzsvaru starp racionālo un piepildītu kaisli un jūtu izpausmi.”

Turpinot kultūras mecenātisma tradīcijas, kopš 2013. gada pēc Rīgas Melngalvju brālības iniciatīvas reizi divos gados tiek pasniegta balva labākajam JVLMA studentu ansamblim. Šogad Rīgas Melngalvju brālības Kamermūzikas koncertprogrammu konkursā savu profesionālo meistarību demonstrēja 13 kameransambļi.

Konkursantu sniegumu vērtē atklāta komisija, kuras sastāvā ir trīs/četri Melngalvju brālības pārstāvji un viens neatkarīgais eksperts no Latvijas mūziķu saimes.

Līdz šim Rīgas Melngalvju brālības balvu saņēmuši vairāki jaunie talanti, kuru vārdi jau ir izskanējuši gan Latvijā, gan ārpus tās robežām – klavieru kvartets, kuru šodien pazīstam ar nosaukumu “Latvian Sound Quartet”, pianists Georgijs Osokins un čelliste Magdalēna Ceple, sitaminstrumentu virtuozi “Perpetuum Ritmico” u.c.

JVLMA sadarbība ar Rīgas Melngalvju brālību aizsākās 2013. gadā, pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam un Latvijas un Rīgas vēstures pētniekam Ojāram Spārītim.

Melngalvju brālība, kura mūsdienās apvieno vācbaltu izcelsmes uzņēmējus un sabiedriskos darbiniekus Ziemeļvācijas pilsētās (Brēmenē, Hamburgā un Lībekā, kas ir bijušās Hanzas savienības pilsētas), 15. gadsimtā veidoja Rīgas sabiedrisko eliti, kas aktīvi piedalījās pilsētas politiskajā un kultūras dzīvē. Viņi bija bagāti, ietekmīgi un pietiekami ekstravaganti, lai uzturētu vienu no Rīgas krāšņākajām ēkām, kur notika dzīres par godu jaunu amatpersonu ievēlēšanai un augstu viesu vizītēm.

Melngalvji ar plašu vērienu rīkoja dažādus svētkus ar gājieniem, bruņinieku turnīriem, mielastiem un dejām, kuros gaidīti bija arī rīdzinieki.