19. aprīlī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Kamerzālē izskanēs kamermūzikas programma "Romantika cauri gadsimtiem", kura repertuāra amplitūda - no Georga Frīdriha Hendeļa, Antonio Vivaldi līdz Pēterim Plakidim un Georgam Pelēcim. Koncertā piedalīsies vijolniece Elza Siliņa, čellisti Agate un Pēteris Ozoliņi, kā arī pianiste Evija Auziņa.

Pēteris Ozoliņš sarunas gaitā atklāj, ar ko atšķiras romantika barokā un romantika romantismā, cik patiesībā romantikas jēdziens ir plaši tverams, kā arī vairāk iedziļinās koncertā atskaņotajos Gustava Mālera Klavieru kvartetā un Georga Pelēča darbā "Plaukstošs jasmīns".

Pēteris Ozoliņš: Ja mūzikā pieminam romantiku, tad domājam par 19. gadsimta mūziku un tā laika komponistiem, bet šīs programmas koncepts ir tāds, ka mēs uz romantiku skatāmies ne tik tieši kā uz romantisko attiecību vai līdzīgām izpausmēm mūzikā, bet kā emociju atainošanu jau no baroka laika, tad klasicismā, romantismā un līdz mūsdienām. Romantika ir bijusi vienmēr, kamēr vien ir bijis cilvēks, tas netveramais, netaustāmais, bet sajūtamais, un mūzika to brīnišķīgi ataino.

Šis sastāvs ir interesants tāpēc, ka šajā koncertā čellists saspēlēsies ar vēl vienu čellisti - Agati Ozoliņu, kā arī vijolnieci Elzu Siliņu un pianisti Eviju Auziņu. It kā klavieru kvartets, bet tāds neraksturīgs, jo alta vietā ir otrs čells. Vai vari pastāstīt par šo izvēli un droši vien arī par balansu?

Nav viennozīmīga izskaidrojuma, kāpēc esam tieši šādi izveidojuši programmu.

Kamermūzika ir domubiedru kopābūšana un kopīgas sarunas, kopīgi pavadīts laiks, kopīga muzicēšana, un šie ir cilvēki, ar kuriem mums kopā ir izveidojusies brīnišķīga saikne.

Mēs visi "dzīvojam" vienā mājā, kas ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola, kur esam pedagogi, Evija ir koncertmeistare un kamermūzikas pedagogs, savukārt Elza Siliņa ir 11. klases audzēkne. 

Kā traktējat šo romantiku mūzikā? Vai ļoti skatāties uz žanru skaņdarbu nosaukumiem, kaut kādiem noteiktiem tehniskiem paņēmieniem skaņdarbos? Kā šie komponisti nonāca jūsu programmā?

Mūsu gadījumā tā nav teorija par to, kas ir romantika, bet mēs to uztveram kā sajūtas, emocijas, kā cilvēku vai mūziķu savstarpēju sarunu, nonākot līdz romantikai laikmetā, kad tā varbūt izpaužas visspilgtāk un vispārāk, bet to mēs piedzīvojam arī mūsdienās - romantisko mūziku, kas varbūt netiek traktēta kā romantiskā, bet vismaz mēs, šī domubiedru grupa, tā to caur sajūtām un muzicēšanas attiecībām redzam.