Janvāra otrajā nedēļas nogalē, laikā, kad Pareizticīgā baznīca svin Kristus dzimšanas svētkus, Latvijas Radio koris aicina piedzīvot gadsimtiem izkopto garīgo dziedājumu skaistumu divos tiešraides koncertos – 7. janvarī 21.25 no Dzintaru koncertzāles, bet 9. janvārī no Liepājas koncertzāles Lielais dzintars. Par šīm divām atšķirīgajām Ziemassvētku programmām, kurās skanēs Aleksandra Grečaņinova, Sergeja Rahmaņinova un Georgija Sviridova garīgā mūzika, "Pārmijās” stāsta kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.

Sigvards Kļava: "Pareizticīgo mūziku uzturam savā repertuārā ne tikai Ziemassvētku, bet arī Ciešanu laikā un citos, jo mūziķiem tā ir svarīga dvēselei, garam un arī profesionālajai patībai.Otra lieta – katru gadu savus klausītājus varam iepriecināt ar kādu jaunu garīgo opusu un pēc tam arī kopā ar mūsu izdevēju kompāniju “ONDINE” laist klajā jaunu albumu. Šī gada centrālā persona ir Aleksandrs Grečaņinovs. Viņa fenomenāli skaistā mūzika ir mugurkauls, ap kuru veidosies šīs divas pēc savas būtības dažādās programmas.

Lai spētu sapludināt šīs robežas starp liturģiju un personisko pārdzīvojumu, ir jābūt pieredzei. Kāda tā ir tev?

Kad tiek uzvests monumentāls skaņdarbs kādā konkrētā žanrā vai stilā, tad ir šī pirmreizējā sajūta – tu pieskaries pirmoreiz, ir ārkārtīgi interesanti un aizraujoši. Bet tad, kad tu to praktizē jau desmit gadus un vari salīdzināt, kāda ir atšķirība starp desmito vai piecdesmito reizi un pirmo reizi – tikai tad tu sajūti tos slāņus, kuros ir vērts doties dziļāk. Atgriežoties pie Sviridova lūgšanām notiek tas pats. Pirmie koncerti un pirmie ieskaņojumi bija ar tādu kā pirmreizības jausmu, bet pašlaik tie jau ir vairāk izgaršojami, izbaudāmi, dziļākus slāņus aizskaroši. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Grečaņinova muzikālais rokraksts provocē taisni uz tādu pašu ceļu. Atzīšos, ka

līdz šim Grečaņinova mūzikai biju pieskāries tikai ārkārtīgi fragmentāri, un tagad, kad lasu un iepazīstos ar visu viņa vokālo devumu, es redzu, ka tā ir ārkārtīgi bieza un skaista grāmata.

Kas ir ierakstīts šajās lappusēs?

Pirmkārt, tā ir ārkārtīgi skaistā un bagātā vokālās un kora mākslas pārzināšana. Atšķirībā no pirmajiem “Vesperu” mēģinājumiem, piemēram, Čaikovska gadījumā, kurš rakstīja caur un cauri harmonizējot baznīcas dziedājumu, Grečaņinova milzīgā kvalitāte ir tāda, ka viņš viscaur ir lineārs – viņa polifonā domāšana un tas, kā formējas vertikālā struktūra... Viņš ir piemērs, kā rakstīt kora mūziku, lai tā skanētu ļoti garšīgi un pilnvērtīgi. Tas nenozīmē, ka viņš ir komponists, kuru viegli traktēt un atskaņot, bet tā katrā ziņā ir mūzika, kas noteikti iegulsies programmās ar pieskārienu krievu vai pareizticīgo mūzikai.

Kāpēc Grečaņinova mūziku nav viegli traktēt?

Tāpēc, ka tā paģēr ļoti, ļoti specifisku, krievu mūzikai raksturīgu dziedāšanas stilu. Viņa laikabiedra Rahmaņinova gadījumā varbūt mēs vairāk varējām ekspluatēt rietumnieciskas dziedāšanas manieres, bet Grečaņinova muzikālais rokraksts paģēr šo pareizticīgo kora saskaņas nepieciešamību, nemaz nerunājot par teksta artikulāciju. Šeit meistars ir veidojis mūziku ar instrumentālās mūzikas attīstības paņēmieniem, kas brīžam šos vokālos ciklus parāda jau kā tādus izvērstus, monumentālus instrumentālos skaņdarbus – viena daļa ir vairāk kā desmit minūtes gara, un tas ir īsts simfonisms ar iekšējām struktūrām, daudz solo, daudz muzikāliem dialogiem. Šī, manuprāt, ārkārtīgi aizrautīgā komponēšanas maniere liek tikpat aizrautīgi to visu atskaņot."

Koncertu tiešraide 7. janvārī televīzijas kanālā ReTV 21.25, bet 9. janvārī ReTV 19.00, kā arī koncertzāles mājas lapā lielaisdzintars.lv un "Lielā dzintara" sociālo tīklu kanālos.