27. janvārī koncertzāles “Cēsis” 10. jubilejas gadu atklās Latvijas Radio koris ar patiesu notikumu iedvesmotu koncertstāstu "Vecais Tīss, vilkatis". Šogad aprit 333 gadi kopš kādas Cēsu apgabala tiesas sēdes, kurā kāds no lieciniekiem - astoņdesmitgadnieks Matīss Tīss - atzīstas, ka ir vilkatis. Koncertuzvedums veidots kā saruna ar veco vīru un tam par pamatu likts prāvas teksts, ko interpretējusi Guna Zariņa, mūziku jaundarbam komponējuši Matīss Čudars un Mārtiņš Viļums. Kopā ar Latvijas Radio kori uz skatuves būs sitaminstrumentālists Ivars Arutjunians un ģitārists Matīss Čudars. Vēstījumu papildinās Friča Kalveļa videoprojekcijas.

Režisore Inga Tropa stāsta par pašas līdz šim neiepazīto latvju vēstures lappusi - stāstu par vilkati Tīsu (vai Matīsu) - un atklāj savus iespaidus par radošo sadarbību ar diviem komponistiem - Matīsu Čudaru un Mārtiņu Viļumu -, Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu.

Inga Tropa: "Pirms 333 gadiem ir noticis šis tiesas prāvas process, kurā īsts, dzīvs cilvēks, šajā gadījumā Matīss Tīss, neslēpjot stāsta par to, ka jā, viņš diezgan bieži mēdz pārvērsties par vilkati, un vilkači ir tādi Dieva suņi, kuri veic labus un svarīgus darbus, bet arī grūtas cīņas. Ja nemaldos, bija minēts ezers, caur kuru viņi nonāk ellē, kur cīnās ar velnu un dažādiem burvjiem, kas no cilvēkiem aiznesuši labību un citas svarīgas, vajadzīgas lietas. Izcīnot šos cīniņus, viņi to visu atkal nes virszemē un tādā veidā harmonizē un sakārto apkārt esošo pasauli.

Inga Saksone: Un pirms 333 gadiem tas arī tiek uztverts reāli, tā tiek pierakstīta kā liecība un neviens par to nebrīnās?

Brīnās, arī tajos laikos.

Man šķiet, lai kā gadsimti mainītos, gan mūsdienās, gan arī tajos laikos daudzi mulst no tādiem cilvēkiem kā Matīss Tīss.

Papētot vairāk, izrādās, ka viņš nav vienkārši vīrs - viņš ir pirtnieks. Ja kāds kaut reizi ir padziļinātāk saskāries ar pirts pasauli un īstiem pirtniekiem, tad viņi saprot, ka runa ir par dziedināšanu - tie ir arī dziednieki. Matīss ir tieši šāds vīrs - pirtnieks, dziednieks, 80 un pāri gadus vecs tajā brīdī. Lai gan viņš saka, ka ir vecs un saguris un labprāt nodotu kādam šīs zināšanas tālāk, runājot arī no manas personīgās pieredzes, šādi īsti pirtnieki pat sirmā vecumā atstāj ļoti spēcīgas enerģijas iespaidu, un es domāju, ka Matīss noteikti bija tāds vīrs. Jā, arī šajā tiesas prāvas protokolā jeb norakstā mēs jūtam neizpratni un varbūt pat zināmas bailes un nosodījumu - kas tad tas ir, ko viņš tur dara un kāpēc; bīsties, nāks Dieva sods, tie ir grēka darbi,- bet caur Tīsa attieksmi tu saproti, ka tur ir daudz dziļākas zināšanas, kas bijušas mūžīgi, un tās ir absolūti dabiskas, jo tā ir dabas daļa un ne tikai dabas, bet jau visa dievišķā, kas ietver arī dzīles un dziļumus, un atvarus, un akačus, tā ir pilna spektra apzināšanās, un patiesībā, no vienas puses, nav jau ko baidīties. Bet, manuprāt, tas ir normāli, ka vienmēr ir bijuši cilvēki, kurus tas biedē un kuriem tas traucē.

Tātad viņš nav apsūdzētais, bet gan liecinieks? Sajūta, ka tiesas prāva pēc tam pārmetas uz viņu.

Jā, un man šķiet interesants tas mirklis šajā tiesas prāvā, jo viņš varētu to visu arī nestāstīt. Mēs ar radošo grupu tieši runājām par to, ka tie ir tie viedie vīri un sievas, kuri nes šīs zināšanas, es pat teiktu, sakrālas zināšanas, svētas. Viņš varētu to noklusēt, pateikt, ka tas ir izdomājums vai vispār neiesaistīties šajā diskusijā, bet tātad notiek šī izšķiršanās.

Man ne tikai kā režisorei, bet arī kā aktrisei gribētos izprast, kas ir tie iekšējie procesi, kāpēc un kā priekšā tu saproti, ka šis ir tas mirklis, kad ir jārunā un ir jāliecina.

Protams, viņš apzinās, ka tas raisīs dažādu rezonansi, būs gan nosodījums, gan bailes, bet es pieļauju, ka šīm svētajām zināšanām ir vajadzība tapt manifestētām. Kad tu zini, ka tas ir kaut kas patiesi īsts un dziļš, tad arī nav nekādu baiļu. Tu saproti, ka tas ir jāpasaka - ko tur baidīties, ko tur kautrēties. Un tā ir viņa izvēle - sākt par to runāt. Jā, pēkšņi šī tiesa pārvēršas Matīsa Tīsa vilkatības izskatīšanā un mēģināšanā izprast, kas tas tāds vispār ir.

Tad koncertstāsts ir tiesas process ar liecību vai liecība ir pamats koncertstāstam?

Koncertstāstā tiek iezīmēts gan šis fakts kā tāds, ka ir šis tiesas process, kurā laikā un kurā vietā, kas tur piedalās, un tālāk ir dažādi spilgtākie fragmenti no protokola, kurā runā gan mācītājs, gan pats vecais Tīss, stāstot, kā viņš kļuvis par vilkati, kādus darbus viņš kā vilkatis veic un kā viņš var šīs spējas nodot tālāk tiem, kuri to vēlas. Šī koncertuzveduma ietvaros, kuram Matīss Čudars un Mārtiņš Viļums ir speciāli komponējuši jaundarbu, ko izpildīs Radio koris, visam cauri vīsies šī protokola un Tīsa liecības teksti, kurus būs ierunājusi Guna Zariņa.