Pianists Daumants Liepiņš: Mājās "Klasika" vienmēr ieslēgta

23. martā Latvijas Radio 1. studijā bija plānots kārtējais "Klasikas" rosinātais koncerts – šoreiz duetā muzicētu vijolnieks Jevgēnijs Čepoveckis un pianists Daumants Liepiņš.

Ārkārtas situācija svītru pārvilkusi ne tikai tam – atcelti arī citi plānotie koncerti, ko savā kalendārā bija ierakstījis Liepiņš. Tomēr garlaicīgi viņam nav, un arī par darba trūkumu mūziķis nesūdzas: uz klavieru pults stāv gan Prokofjeva Otrais klavierkocerts, bet fonā skan Latvijas Radio 3 "Klasika", kas ļoti patīk mūziķa ģimenes papagailītim Pikolo Liepiņam.

"Šobrīd izbaudu šo laiku – reti gadās tāda situācija, kad varu būt mājās un nodoties lietām, kuras iepriekš nav bijis laika izdarīt," neslēpj Daumants Liepiņš. "Tagad varu nodarboties ar jauna repertuāra apgūšanu, klausīties mūziku, lasīt un pastaigāties – esmu lauku mājā, tāpēc varu iet ārā, nesatiekot pārāk daudz cilvēku.

Tā ka no sadzīves viedokļa par to, kas un kā bijis līdz šim, pagaidām nesūdzos."

Par to, ka publika ļoti gaidījusi Daumanta un Jevgēnija uzstāšanos, liecina fakts, ka jau divas nedēļas pirms koncerta norises visas sēdvietas koncertā jau bijušas rezervētas. Jevgēnijs Čepoveckis šobrīd ir Austrijā – jau pirms nedēļas kļuvis skaidrs, ka viņš uz Latviju nevarēs atbraukt.

"Pagaidām ar "Klasiku" esam vienojušies, ka pārceļam koncertu uz novembra sākumu, bet tad jau redzēs – situācija šobrīd ir tik nenoteikta, ka paredzēt kaut ko ir gandrīz vai neiespējami."

Daumanta Liepiņa sadarbība ar vijolniekiem sākusies jau skolas laikā, spēlējot kopā ar māsu Madaru Liepiņu. Abi lieliski startēja Latvijas Mūzikas akadēmijas kamermūzikas konkursā. Kādām īpašībām jāpiemīt pianistam, lai uzstātos kopā ar vijolnieku? "Varu spriest no savas pieredzes. Man vienmēr lielu gandarījumu sniedz kamermūzikas spēlēšana, sevišķi, ja partneris sniedz savu ieguldījumu un no viņa puses jūtu sarunāšanos un komunicēšanu mūzikā. Vēl mūziķim jābūt lielai personībai, jo man šķiet – jo mazāk cilvēku uz skatuves, jo lielākai iniciatīvai jānāk no katra spēlējošā. Ja iniciatīva ir līdzvērtīga no abām pusēm, tā ir tiešām bauda spēlēt. Vēl arī ļoti dzirdīgas ausis, iejūtība. Saliekot to visu kopā, kamermūzikā var gūt prieku."

Taču pirmais atceltais koncerts bijis Zviedrijā.

"Man bija labi – nebija jāiet karantīnā, jo mājās jau biju ātrāk, pirms Eiropā viss sākās. Latvijā bija paredzēti divi koncerti – Radio studijā un kopā ar Madaru.

Aprīlī vēl bija paredzēts koncerts Kaimanu salā Karību jūrā, Centrālamerikā – tas būtu bijis eksotisks brauciens. Taču jau pirms divām nedēļām viņi nobijās un konceu atcēla, kaut tobrīd vēl neviena saslimušā tur nebija," stāsta pianists.

Abos koncertos Latvijā akcents tika likts uz Bēthovenu, un šīgada lieljubilārs arī turpmāk būs viņa repertuārā. "Bēthovens man vienmēr bijis no tiem komponistiem, kas nāk bez liekas piespiešanās, ļoti dabiski, tāpēc arī ar prieku šo mūziku spēlēju," stāsta Liepiņš.

Vairāk šeit!