Otro Lieldienu vakarā, 1. aprīlī, Torņkalna baznīcā ģitārists Kaspars Zemītis un Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" diriģenta Valda Tomsona vadībā atskaņos latviešu komponistu Imanta Kalniņa, Ādolfa Ābeles un Jurjānu Andreja mūziku, kā arī Kaspara Zemīša mūziku – gan skaņdarbus ģitārai un  kordziesmas, gan  2014. gadā sarakstīto Mesu.
Sarunā ar mūziķiem -  par kora "Juventus" sadarbību ar Kasparu Zemīti, tās sākumu un turpinājumu, Lieldienu un pavasara sajūtu mūzikā, dialogiem starp mūziķiem, mūziku un klaustājiem, kā arī par šo laiku un mākslinieku atbildību, kas reizēm prasa pieņemt skarbus un sarežģītus lēmumus.

Valdis Tomsons: Korī “Juventus” mēs ieturam tādu līniju, ka katru gadu atskaņojam vienu mesu. To mēs darām jau vairākus gadus, ir atskaņotas pietiekami daudzas mesas, tādēļ piezvanīt Kasparam un piedāvāt sadarboties mūsu nākamās sezonas mesas atskaņošanā bija loģisks un saprotams solis. Varu pateikt, ka korim šī mesa ir ļoti iepatikusies.

Kaspars Zemītis: Kas interesanti, šo desmit gadu laikā, kopš Mesa sacerēta, Torņakalna baznīcā tā nebija skanējusi. Tas būs pirmatskaņojums manā baznīcā (smejas). 

Vai “Juventus” ir dziedājis Kaspara baznīcā, Torņakalna baznīcā?

Valdis Tomsons: Esam, bet tas jau bija kādu laiciņu atpakaļ. Mums bija Ziemassvētku programma ar Jāni Lūsēnu. Tas bija pasen, sastāvs bija pilnīgi cits… Mēs ļoti priecājamies tur atgriezties un gaidām nākamo pirmdienu.

 Saprotu, Valdi, ka šajā koncertā nebūs tikai reliģiskā mūzika, jo tur parādās arī citu komponistu uzvārdi. Es tā iedomājos, pavasari uzbursiet?

Valdis Tomsons:: Koncertā neskanēs tikai Kaspara mūzika vien, tas nebūs Kaspara autorkoncerts, to izdarīsim kādu citu reizi, bet šoreiz iekļaujam arī tādus komponistus kā Imants Kalniņš, dziedāsim viņa skaisto balādi “Mīlestība” - vienu no skaistākajiem darbiem, kas latviešu kormūzikā uzrakstīts. Izvēlējāmies dziedāt arī Ādolfa Ābeles “Lūgšanu”, Jurjānu Andreja “Uz augšu” - tās ir reliģiskas dziesmas, bet, izvēloties šo repertuāru, protams, es domāju, kā tas viss saskan ar Kaspara mūziku, un nekādā gadījumā negribēju meklēt konfliktu vai dramatismu tajā. Tam visam jābūt ārkārtīgi vienkāršam, skaistam un tādam, kas cilvēku paceļ augšup.