Svinot vācu filozofa Imanuela Kanta 300 gadu jubileju, 26. aprīlī Gētes institūtā un K. K. fon Stricka villā norisināsies kritikas minifestivāls "Tīri prātīgi", kurā piedalīsies mākslas, humanitāro, sociālo un eksakto nozaru pārstāvji. Festivālā līdzās lekcijām, kritiskām pārdomām par šodienu caur pagātnes prizmu būs iespēja klausīties mūziku. Neskatoties uz to, ka Kants no mūzikas ir atzinis tikai militāros maršus, klavesīniste Ieva Saliete piedāvās iepazīties ar Kanta laikabiedra, Rīgā dzīvojušā Johana Gotfrīda Mīteļa mūziku. Taču komponists Platons Burvickis spēlēs futbolu ar Kantu un Mīteli… Par to kā risināsies festivāls, kā šodien varam uzlūkot Kanta idejas, kas Mītelim kopīgs ar Kantu, un kādu negaidītu pienesumu mūzikas pasaulei ir nesis Mītelis, par to stāsta abi viesi - festivāla kurators, dramaturgs Evarts Melnalksnis un klavesīniste Ieva Saliete.

Pasākuma idejiskais stūrakmens ir Kanta esejā "Kas ir apgaismība?" paustā tēze par apgaismību kā iziešanu no nepilngadības – no “nespējas lietot savu sapratni bez cita vadības”. Līdzīgi arī vakara dalībnieki runās par sev, pārstāvētajām nozarēm un Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, tātad par to, kas trūkst, lai varētu iziet no nepilngadības.

Kur aug kājas kritikas minifestivālam “Tīri prātīgi”?

Evarts Melnalksnis: Patiesībā tas nāk kā joks no filosofa Igora Gubenko, kurš pirms vairākiem gadiem vienā vasaras vakarā teica, ka Kantam būs 300 gadu un jāraksta kantāte (visi smejas). Man projektā kā ideja ir kantāšu cikls, bet tas tāds plašāks notikums, kas jāorganizē, tāpēc šoreiz ieskaņai, trīssimtgades svinēšanai minifestivāls, kurā mēs liekam kopā pārdomas par to, kur pasaulē esam šobrīd. Tas nav tik daudz, lai runātu par Kanta laikmetu un mantojumu, bet drīzāk lai skatītos,

kā Kanta laikmets un tā mantojums rezonē mūsos un kā viņa laikmeta mūzika var tikt pārradīta arī mūsdienu medijos. Tāpēc arī Platons Buravickis ar elektronisko mūziku un Ieva Saliete pie tā laika instrumenta - klavesīna.

Evart, tu ikdienā lasi Kantu?

Es ļoti vēlētos lasīt ikdienā Kantu, bet esmu studējis kultūras teoriju, līdz ar to neesmu profesionāls filozofs un, kā mēs zinām, Kanta lasīšanai, vismaz kritikām, noteikti ir jābūt profesionālam filozofam, lai saprastu viņa jēdzienisko lietojumu. Bet, piemēram, nelielā eseja “Kas ir apgaismība?”, kurā viņš saka “ir laiks pieaugt, būt patstāvīgiem, domāt pašiem, izvērtēt avotus un pieņemt pasaules skatījumu pašiem” - domāju, to saprot katrs, un to arī iesaku lasīt. To esmu arī devis mūsu minifestivāla runātājiem, kas uz to atsaucas. Viņi atsaucas uz šo eseju par pieaugšanu, domāšanām, un viņi atsaucas vai sasaucas ar trim Kanta kritikām, kas izdotas Latvijā - Rīgā un Liepājā.

Tas ir tas interesantais fakts, ka Kants nemaz nav tik tālu no mums - viņš Latvijā ir izdevis pasaules nozīmes grāmatas.

Pirmā - tīrā prāta kritika - runā par to, kā mēs veidojam zināšanas, kā pētām dabaszinātnes, tāpēc esam aicinājuši Zigmundu Orlovski runāt par to, kas dabaszinātnēs vai jauno zinātnieku starpā šobrīd ir aktuāls, un [sniegt] kritisku izvērtējumu. Otrā - praktiskā prāta kritika - runā par to, kā mēs kā cilvēki dzīvojam kopā, kā varam sadzīvot - kategoriskais imperatīvs. Tad vēl politiski jautājumi lielā mērā. Tāpēc esam aicinājuši Nelliju Ločmeli, žurnāla "IR" galveno redaktori, runāt par politiski aktuāliem jautājumiem. Trešā ir spriestspējas kritika. Tajā Kants runā par estētiku, ētiku. Viņš sapludina savas idejas tieši caur estētisko, tāpēc esam aicinājuši Solvitu Kresi, Laikmetīgā mākslas centra kuratori, runāt par jautājumiem mākslā un kultūrā, un arī viņai ir gana kritiski spēcīgi vārdi, ko teikt par to, kur šobrīd atrodamies.

Vai klavesīniste Ieva Saliete ikdienā lasa Kantu?

Ieva Saliete: Protams, un oriģinālā, jo man šķiet, ka tulkots viņš ir vēl sarežģītāks (smejas). Īstenībā tas nav joks, jo mani interesē 18. gadsimta otrās puses mūzika, un, protams, ar to saistītā kultūrvēsture un vispār domas, ideju vēsture. Spriestspējas kritikā Kants beidzot runā arī par mūziku.

Ko varbūt nezinām, Kants mūziku uzskatīja par vienu no zemākajām mākslām un viņš absolūti necienīja mūziku, jo mūzika tomēr nav racionāla, mūzika ir jūtu pasaule, jūtas nepakļaujas nekādiem fiziskiem mērījumiem.

Viņš pat ieteica zinātniekiem nekādā gadījumā nenodarboties ar mūziku, jo tā viņus var pārāk atraut no zinātnes. Viņš pats kā skaistāko mūziku novērtēja prūšu militāros maršus. Kā zinām no viņa privātsekretāra, kad notikusi militārparāde, ir atvērušās durtiņas Kanta istabā un viņš ar lielu uzmanību šo mūziku ir noklausījies. Jo tur ir struktūra, ritms un maršs.

Kants dzimis 1724. gadā, laikā, kad valdīja baroks, Bahs jau gadu Leipcigā ir kantors, visi brīnišķīgie augstākie baroka sasniegumi - Mateja pasija, Jāņa pasija - vēl top. Tālāk viņa dzīves laikā parādās jūtīgais stils, "Vētras un dziņas", no kā mēs arī atskaņosim Rīgā.

Kants izdzīvo arī klasikas laikmetu, tātad viņš praktiski dzīvojis trijos mūzikas laikmetos. Nav tikai sagaidījis romantiku, tur viņam vēl līdz 100 gadiem bija jānodzīvo (smiekli).

Evarts Melnalksnis: Man liekas interesanti piebilst par zinātnes un mūzikas saistību - viens no mūsu runātājiem ir filozofs un kurators no Berlīnes - Bernds Šērers (Bernd Scherer), kurš pretēji Kanta ieteikumam ir savā kuratora praksē Pasaules kultūru mājā, ļoti cienījamā institūcijā Berlīnē, aicinājis kopā zinātniekus, kas pēta antropocēna laikmetu, kurā cilvēku radītais iespaids uz pasauli jau ir ļoti pamatīgs. Mēs dzīvojam globālas klimata katastrofas laikā. Viņš šo zinātnieku atklāto ir licis kopā ar mākslinieku darbību un aicinājis māksliniekus par to reflektēt un veidot izstādes - šo sarežģīto zinātnes valodu tulkot mākslas tēlos un dažādos diskursīvos notikumos. Par to viņš runās plkst. 16.00 Gētes institūtā, aicinu visus pievienoties. Viņa lekciju sauc “No teorētiskā prāta uz radikālu praksi - par jaunu dzīves un domāšanas attiecību modeli”. Viņš nolasīs lekciju, rādīs savus piemērus un pēc tam žurnāliste Eva Johansone moderēs ar viņu sarunu, kurā piedalīsies arī Solvita Krese, dodot arī Latvijas un Baltijas reģiona kontekstu šīm idejām par mākslas un zinātnes attiecībām.