Latvijā pēdējos gados arvien biežāk tiek izcelta problēma ar zemu amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu, kas bieži "uz rokas" nesasniedz pat minimālo algu Latvijā.  

Dažādi noslēgtie dibinātāju līgumi vai juridiskās attiecības ar kolektīvu vadītājiem pandēmijas laikā radījušas vēl lielākas atalgojuma atšķirības starp viena amata veicējiem, taču šī problēma bijusi aktuāla jau vismaz pirms 30 gadiem.

Ir Dziesmu svētku kustības līderi, kas uzskata - ja šī sistēma netiks kārtota tuvākajā laikā, tā var tikt apdraudēta. 

Virsdiriģente Aira Birziņa un tāpat arī pārējie uzrunātie virsdiriģenti norāda, ka saņemtais atalgojums par diriģenta darbu Latvijā ir neatbilstošs tam izglītības līmenim, kāds ir diriģentu vidū.

Arī Ints Teterovskis un Romāns Vanags atzīmē, ka diriģenti, kas apguvuši diriģēšanas prasmi Latvijā, ir ļoti spējīgi un talantīgi pasaules kontekstā un spēj to pārliecinoši pierādīt dažādos starptautiskos diriģēšanas un koru konkursos.

Ints Teterovskis arī uzsver, ka pirms kāda laika tika uzsākta sadarbība ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) par atalgojuma situācijas risināšanu, taču tad tā apstājās bez rezultātiem. LNKC apstiprina, ka šobrīd darbība ir apturēta dažādu sarežģījumu dēļ, taču nāk klajā ar iespējamiem nākotnes plāniem.

Gan virsdiriģenti, gan LNKC piekrīt, ka, kopīgi runājot, ir iespējams atrast risinājumu, kuru atbalstītu visas puses. Par to, kā šo problēmu risināt, sižetu cikla "Dziesmu svētku krustcelēs" 4. sērijā runājam ar virsdiriģentiem Intu Teterovski, Airu Birziņu un Romānu Vanagu, kā arī ar Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Signi Pujāti.

Sižetu sagatavojušas Latvijas Universitātes studentes Paula Jaunslaviete, Liene Braunberga un Una Zvejniece.