15. decembrī plkst. 19.00 savā mājvietā, koncertzālē Ave Sol, Rīgas kamerkoris Ave Sol aicina uz koncertu "Ziemassvētku oratorija". Gada sirsnīgākajiem svētkiem par godu kamerkoris tā mākslinieciskā vadītāja Andra Veismaņa gādībā sagatavojis koncertprogrammu, kurā apskata svētku muzikālo rotu Eiropā 19. un 20. gadsimta komponistu attēlē.

Bet jau šobrīd ar diriģentu Andri Veismani tiekamies "Klasikas" studijā: runājam par to, kas ir laba Ziemassvētku mūzika, cik dažādi var skanēt Bendžamina Britena "Saulgriežu dziesmas", par arfas nozīmību daudzu komponistu mūzikā, par Gustavu Holstu, Franci Šūbertu un Kamilu Sensānsu.

Dāvis Eņģelis: Kas veidojis tavu izpratni par to, kas ir vai nav laba Ziemassvētku mūzika?

Andris Veismanis: Man ir tā laime saprast Ziemassvētku mūziku, jo daudzi cilvēki vai nu nekad to nav izpratuši, vai arī viņiem ir ļoti nonivelēts priekšstats par to: tiklīdz supermārketos sāk skanēt Ziemassvētku dziesmas, tā viņiem metas zosāda... 

Man Ziemassvētku mūzika bijis atklājums jau no pēdējiem padomju gadiem, kad varēju savādāk izprast šīs mūzikas jēgu un ideju, kas līdz tam bija liegta. Tobrīd tas, kas bija liegts, tika atvērts, un savulaik ar kamerkori Sacrum rakstījām diskus ar Ziemassvētku mūziku, mums bija ļoti daudz koncertu, un man tas bija atklājums pirmkārt jau pašam sev – [skatījos uz to] ar bērna acīm un bērna ausīm. Tāpēc arī man šķiet, ka

Ziemassvētku mūzika no vienas puses ir labā nozīmē bērnišķīgi naiva, jo tai nav intelektuāla sloga, bet no otras puses – tur ir ļoti skaisti piemēri: piemēram, Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorija, ko savulaik obojists un komponists Gustavs Fridrihsons sauca par [sava laika] popmūziku. Pilnībā viņam nevaru piekrist, jo Baha "popmūzika" tomēr ir ar ļoti labu saturu un arī muzikāli spēcīgi uzrakstīta.

Otrs darbs, ko atskaņosim 15. decembrī mājīgā Ziemassvētku noskaņā kora Ave Sol mājvietā, mūsu baznīcā – būs Kamila Sensānsa Ziemassvētku oratorija. Tā ir citāda. Ja Bahs savu Ziemassvētku oratoriju rakstījis brieduma gados, Sensānss to komponējis astoņpadsmit gadu vecumā – bērnišķīgā instrumentācijā, bērnišķīgā polifonijā, un tas viss veido fantastisku noskaņu! Lai gan tas nebūs vienīgais darbs, ko atskaņosim šajā koncertā. Bet runājot par Ziemassvētkiem kopumā – man patīk šī mūzika, man patīk šis laiks, un šogad esam ļoti aplaimoti – ir brīnišķīgs laiks, īstas ziemas noskaņas, ko saistu kopā ar kristīgajiem svētkiem.

Man kaut kā tas liekas pamatoti un vajadzīgi – piemēram, bērnu prieki, atrodoties ārā: es to redzu pēc savas mazmeitas Kamēlijas – kā viņai patīk sniegs, kupenas un ragavas! Domāju, tas viss asociējas ar siltumu, arī ar Doma laukumu, kas aiz Radiomājas durvīm, ar karstvīnu un labu atmosfēru.

Tā trivializētā komerciālā Ziemassvētku puse tev nesit pa nerviem, vai arī tu spēj no tā abstrahēties?

Bet tas jau ir komercijas mērķis – viņi pie tā strādā, lai iedarbotos uz mūsu maņām. Bet tas manī neizraisa tādu alerģiju. Zinu dažus cilvēkus, pazīstamus režisorus, kas vispār izslēdz Ziemassvētku laiku: Vācijā tas viss sakas jau ar novembri…

Bet, ja tā visa nemaz, nemaz nebūtu – ja nebūtu ārišķīgās izpausmes, kas saistītas ar Santa Klausa kultu, nebūtu preču kultu, dāvanu prieku – vai nebūtu arī zināma nabadzība? Ja Rīga būtu bez tā visa? Mēs dzīvotu līdz jaunajam gadam un īstenībā pat neņemtu vērā Jaunā gada svinības, dzīvotu tādu pirmsromiešu dzīvi – tādi spartiskie Ziemassvētki teltī... (smejas). Nu, savs skaistums būtu arī tajā.

Vairāk un plašāk - ierakstā.

Par koncertu

Programmas centrālais darbs, no kura smelts arī koncerta nosaukums, ir franču romantiķa Kamila Sensānsa (1835-1921) Oratorio de Noël jeb "Ziemassvētku oratorija", kas, sacerēta pirms vairāk kā 160 gadiem un joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti visā pasaulē. Oratorijas atskaņojumā līdzās Rīgas kamerkorim Ave Sol un tā diriģentiem Andrim Veismanim un Jurģim Cābulim uz skatuves kāps pianiste Agnese Egliņa, arfiste Elizabeta Lāce, kā arī stīgu kvintets: Kristiāna Krūskopa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls, Inga Ozola un Toms Timofejevs. Savas balsis ar spožiem solo numuriem demonstrēs arī dziedātāji no kora vidus.

Koncertam izvēlēti arī 20. gadsimta britu nozīmīgāko komponistu darbi. Bendžamins Britens (1913-1976) Otrā pasaules kara laikā, dodoties mājup no ASV, uz kuģa sacer Ziemassvētku dziesmu virkni viduslaiku angļu valodā, ko, papildinot ar gregoriskiem dziedājumiem latīņu valodā, apvieno kantātē Ceremony of Carols ("Saulgriežu dziesmas", 1942). Skaņdarbs sākotnēji veltīts sieviešu vai bērnu korim, taču uzreiz pēc publikācijas kļuvis tik populārs, ka veikli radīts tā pārlikums arī jauktajam korim.

Vēl viens britu komponists, kura skaņdarbs tiks atskaņots koncertā, ir baltvācu izcelsmes skaņradis Gustavs Holsts (1874-1934), kurš pazīstams ar slaveno simfonisko poēmu ciklu "Planētas", mantojumā atstājis daudz kormūzikas tieši sieviešu korim. Rīgas kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis izvēlējies programmā iekļaut Gustava Holsta "Himnu Venam" (1910), ko atskaņos kamerkora sieviešu grupa un arfiste Elizabeta Lāce. Šī himna ir autora intereses par senindiešu mitoloģiju auglis, ko Ziemassvētku kontekstā var traktēt arī kā stāstījumu par Kristus dzimšanu.

Pretstatā sieviešu kora balsīm būs dzirdama arī kora vīru grupa, kura ielūkosies vācu komponista Franca Šūberta kormūzikas lappusēs.