Tallinas ielas kvartāla koncertzālē "Tu jau zini Kur" 28. oktobrī pirmizrādi piedzīvos režisora Dmitrija Petrenko izrāde "Tēbu zeme". Tās idejas autors ir Dailes teātra aktieris Gints Andžāns, kurš uz skatuves saspēlēsies ar topošo aktieri – liepājnieku Kārli Rūdolfu Ērgli. Aktieri atzīst – par laimi, vardarbības pieredze, kas atainota izrādē, dzīvē abiem ir sveša.

"Ar spēcīgu pašironijas devu dienvidamerikāņu autors Serdžio Blanko ir radījis mākslinieka - dramaturga / režisora - Trevora tēlu, kurš ar aizgādniecisku mentora sajūtu dodas atklāt jaunā noziedznieka Martina motivāciju sava tēva slepkavībai. Par šo noziegumu tad arī jātop Trevora izrādei. Režisors Dmitrijs Petrenko šos tēlus un situācijas organiski iedzīvinājis Latvijas vidē. "Tēbu zeme" ir izrāde izrādē, kurā skatītājs būs liecinieks kā ģimenes traģēdijai, tā mākslas tapšanas procesam un kopā ar Trevoru mēģinās rast atbildes un patiesību (?)". Tā teikts izrādes aprakstā.

"Mums ir brīnišķīgs režisors Dmitrijs Petrenko, kurš skatās visus mēģinājumus un strādā ar mums, " stāsta Gints Andžāns. "Bet, ja sākumā mums likās, ka šai izrādei ir kādi trīs plāni jeb pasaules, kurās dzīvojam,

Dima mūs mazliet iedzinis profesionālajā depresijā un saka, ka tur esot vismaz 27 plāni, kuros mēs dzīvojam," smejas Andžāns un atklāj, ka šoreiz viss noticis citādi nekā ierasts.

"Šis bija gadījums, kad notika otrādi – atradu šo lugu un uzreiz gāju pie Dimas, ar kuru esam kopā strādājuši: cienu to, ko un kā viņš dara. Viņam patika tas, ko piedāvāju, un sākām strādāt. Līdz ar to, ka Dmitrijs ir viens no Liepājas aktieru kursa pasniedzējiem, viņš bija tas, kurš ieteica Kārli. Diezgan ātri sapratām, ka izvēle ir pareiza un sākām strādāt kopā."

"Šis ir viens no tiem materiāliem, kas piedāvā ļoti daudz tēmu, bet ar režisoru un Gintu vienojāmies, ka pamattēma, par ko runāsim, būs tuvība – mums katram ir sava izpratne par to, kas tas ir, ko tas nozīmē un kā to sasniegt," atklāj Ērglis, kurš šobrīd studē aktiermākslu Liepājas Universitātē.

Gints Andžāns: "Viens no šīs izrādes galvenajiem vēstījumiem – tas, cik dažādi var paskatīties uz dažādām situācijām: kas notiek, ja tu ar tām saskaries dzīvē, cik ļoti tev tas trāpa un cik lielu empātiju izjūti, un kas notiek, ja šī pati situācija tiek nolikta mākslas platformā, šajā gadījumā – teātrī, kur pret to var izturēties vieglprātīgāk un neņem tik ļoti pie sirds.

Šīs izrādes kardiogramma staigā visu laiku starp mākslu un realitāti, un mēs esam tam visam pa vidu."

Uz jautājumu, vai šajā izrādē ielikuši arī kaut ko no savas reālās dzīves pieredzes, Andžāns atviegloti nopūšas: "Paldies Dievam, nē…

Tēma ir diezgan smaga  – tas, runājot par realitātes pusi. Bet, runājot par mākslas pusi, pieredze jau radusies, strādājot pie dažādām izrādēm, ar dažādiem režisoriem, aktieriem, kolēģiem."

"Arī es, par laimi, šādu pieredzi neatceros, nav no kā atsperties," apliecina Ērglis. "Izrādē pieskaramies tēmai par vardarbību ģimenē, tāpēc esmu runājies ar cilvēkiem, arī ar jauniešiem, kuriem bijusi šāda veida pieredze, lai pats varētu saprast, ko tas nozīmē."

Vairāk šeit!