Raidījuma "Orfeja auss" muzikālajā pielikumā mēģināsim no jauna atklāt austriešu komponistu, Arnolda Šēnberga un Riharda Štrausa laikabiedru Franci Šmitu.

Mūsdienās viņa vārds pazīstams galvenokārt saistībā ar skaisto un līdz sirds dziļumiem aizkustinošo Intermecco no operas "Parīzes Dievmātes katedrāle", kaut gan 20. gs. pirmajās četrās desmitgadēs Francis Šmits ieņēma ļoti nozīmīgu vietu tā laika Austrijas mūzikas kultūrā.

Viņš bija vēlīnā romantisma un agrā modernisma laika komponists, kura muzikālais rokraksts krāšņuma ziņā varēja sacensties ar Gustava Mālera un Riharda Štrausa partitūrām. 

Taču viņa lomu vēlākajos gados pamatīgi mazināja fakts, ka Šmits bija nacistu iecienīts komponists.

Francis Šmits dzimis 1874. gadā, toreizējā Ungārijas pilsētā Požoņā, tagadējā Bratislavā, bet miris 1939. gadā Austrijā. Viņa tēvs bija pa pusei ungārs, māte ungāriete - ļoti apdāvināta pianiste, Franca Šmita pirmā mūzikas skolotāja. 1888. gadā Šmitu ģimene pārcēlās uz Vīni, kur 14 gadus vecais Francis sāka savas mūzikas studijas, ar laiku apliecinot savu talantu ļoti daudzās jomās - kā komponists, pianists, ērģelnieks, čellists, diriģents un Vīnes konservatorijas profesors.

Līdzās Franča Šmita četrām simfonijām, kas pagājušajā gadā ieskaņotas Frankfurtes Radio Simfoniskā orķestra un diriģenta Pāvo Jervi albumā "Visas Šmita simfonijas", Šmita radošajā mantojumā ir arī 2 operas, koncertžanra sacerējumi klavierēm un orķestrim, oratorija "Grāmata ar septiņiem zīmogiem", kameropusi un ērģeļdarbi.

Viņa mūzikas stilistika ir līdzīga Riharda Štrausa un Gustava Mālera skaņu mākslas valodai. Pie pēdējā, starp citu, Francis Šmits 15 gadus nospēlēja Vīnes Valsts operas orķestrī un Vīnes Filharmoniskajā orķestrī kā čellists.

Tomēr Šmits nekad kā savu mūzikas "es" nav pieņēmis tā laika vadošās modernisma tendences: ekspresionismu un atonalitāti.

Šajā reizē no triju CD krājuma klausīsimies pirmo albumu ar Franča Šmita Pirmo simfoniju, ko ieskaņojis Frankfurtes Radio Simfoniskais orķestris Pāvo Jervi vadībā. Kā albumam iznākot rakstīja BBC Magazine, dodot tam 5 no 5 zvaigznēm, "Jervi ir gandrīz ideāls šī komponista interprets. Viņš ne tikai spēj radīt caurspīdīgumu un spilgtumu Šmita bieži vien blīvajā orķestrācijas tekstūrā, bet arī mērķtiecīgi veido kompozīciju strukturālo arhitektoniku, kas mazāk pieredzējušās rokās varētu šķist pārāk sarežģīta. Un Jervi interpretācijā Franča Šmita mūzika ir aizraujoša no pirmās takts līdz pēdējai".

"Šī mūzika ir ar lielu spēku un harmoniskas avantūras sajūtu," par Šmita simfoniju albumu raksta izdevums Gramophone, bet kāds cits albuma apskatnieks tam velta šādus vārdus: "Šmita skaņu pasaule ir savdabīga. Tonalitāte tiek grūsta, vilkta un izstiepta – bet nekad tālāk par lūzuma punktu. Vijoles līnijas, bieži vien saldinātas ar raksturīgiem gurdeniem pavērsieniem, atsitas pret vijīga kontrapunkta "griestiem", koka pūšamie burbuļo vai vijas kā stīgas siltumnīcas komfortā, bet bagātīgie metāla pūtēji briedina varenas un pacilājošas kulminācijas, kas, atšķirībā no Bruknera, sakņojas jutekliskajā un pasaulīgajā. Jervi un viņa orķestra sasniegums ir pārliecinošs, ārkārtīgi pārliecinošs priekšnesums, kas pastāvīgi uzsver mūzikas lieliskās īpašības".

Tā starptautiskā prese raksta par Franca Šmita visu simfoniju albumu, no kura

šovakar skan Franča Šmita 22 gadu vecumā sakomponētā Pirmā simfonija, kas 1900. gada kompozīciju konkursā ieguva Bēthovena balvu.

Un pēc diviem gadiem, pirmatskaņojot to pie Vīnes Simfoniskā orķestra diriģenta pults, Francis Šmits guva savus pirmos nopietnos panākumus kā komponists. Viņa "pirmdzimtā" ir melodiski dāsna, īpaši tās lēnajā daļā un pavedinošajā quasi skerco. Pie Frankfurtes Radio simfoniskā orķestra diriģenta pults – Pāvo Jervi.

Arnolda Šēnberga un Riharda Štrausa laikabiedru, austriešu 20.gs 1.puses komponistu Franci Šmitu turpināsim padziļināti iepazīt "Klasikā" 10. decembrī, klausoties viņa Otro simfoniju un Intermeco no operas "Parīzes Dievmātes katedrāle", bet raidījums "Orfeja auss" ar saviem ekspertiem – diriģentu Jāni Stafecki, topošo komponistu Ernestu Valtu Circeni un raidījuma vadītāju Orestu Silabriedi – šo albumu apspriedīs jau 28. novembrī pulksten 14.05.