"Klasikā" veram vaļā vēl gluži karstu albumu, kas burtiski nupat sācis ceļu pie saviem klausītājiem, un tas ir neparasta tenora – neparasta, jo drīzāk būtu dēvējams par baritontenoru – amerikāņu dziedātāja Maikla Spairsa (Michael Spyres) jaunākais albums ar operu ārijām no Mocarta līdz Korngoldam.

"Sākot klausīties šo visos reģistros izlīdzināto balsi, bija sajūta, ka…nē, tas nav mūslaiku dziedātājs! Varbūt kāds no pagājušā gadsimta vidus vokālās mākslas meistariem, perfektā restaurējumā? Spoža vokālā tehnika, ekvilibristiska veiklība brīvi pārvietojoties pa tenora augstākajiem un baritona zemākajiem reģistriem, dziedot falsetā un tūlīt arī basā. Siltas un patīkamas balss krāsas pat dramatiskākajās ārijās.

Lieliska aktiermeistarība, iejūtoties gan lirisko, gan dramatisko un komisko varoņu ādā, katrā ārijā mainoties kā hameleonam un tiešām, bez pārspīlējumiem, noliekot pie savām kājām visu pasauli," - tā vai līdzīgi par Maiklu Spairsu rakstījis kāds kritiķis.

Albumu šoruden klajā laidusi skaņu ierakstu firma Erato, un pirmo klausītāju un kritiķu vērtējumā tas jau ieguvis 5 zvaigznīšu maksimumu.

Kopumā tajā ir 16 dažādu autoru operu ārijas un pa vienam dziedājumam no Lehāra operetes "Jautrā atraitne" un Karla Orfa kantātes Carmina burana. Jaunajā tvartā līdzās pazīstamiem operu hitiem arī daži retumi, piemēram, 18. gs. beigu – 19. gs. sākuma franču operkomponista Etjēna Mejula vai Gaspāra Spontīni operu fragmenti.

Kaut arī Maikla Spairsa devums iemūžināts 25 lieliskos tvartos, šis ir dziedātāja pirmais soloalbums, kura bukletiņā viņš raksta šādi:

"Kas ir baritenors? Īsta vokāla kategorija vai tikai gudrs portmanteau? Es uzskatu, ka baritenors ir mūsdienās aizmirsts vokālais fenomens, kas bijis klātesošs visā operas pastāvēšanas laikā.

Baroka ēras uzplaukumā 18. gadsimtā baritenoru virtuozitāte un tehniskā meistarība konkurēja, un reizumis pat pārspēja kastrātu slavu.

19. gadsimtā baritenors nokļuva uzmanības centrā kā varonis ar lieliskām virtuozitātes iemaņām, dramatisko potenciālu un balss apjomu vairāk nekā 3 oktāvu diapazonā, kā to prasīja Rosīni operas."

Tāpat Maikls Spairss atklāj, ka sācis savu dziedātāja karjeru kā baritons, bet pēc 10 gadiem pārvērties tenorā: "Tādas balsis kā man ir pastāvējušas tik ilgi, kamēr pastāv opera, un visu šī albuma programmu saista baritenora tehnika. Es godīgi cenšos izpētīt baritenoru kā aizmirstu vokālo parādību... Man šis albums ir vairāk nekā sapņa piepildījums."

Maiks Spairss ir viens no pieprasītākajiem savas paaudzes dziedātājiem. Pateicoties balss specifikai, viņa repertuārs ir gandrīz neizmērojami plašs: no baroka līdz 21.gs. mūzikai, no bel canto līdz lielajai Franču operai.

Maikla Spairsa lomu amplitūda, tāpat kā viņa balss diapazons, ir ļoti plaša. Šosezon viņš atgriežas Florestāna lomā Bēthovena operas "Fidelio" iestudējumā Parīzes Komiskajā operā, debitē Tristāna lomā Vāgnera operas koncertversijā uz Lionas operas skatuves, pirmoreiz atveido Kanio lomu Leonkavallo operā "Pajaci", debitē titullomā Mocarta operā "Idomeneo" uz Bādenbādenes operteātra skatuves un atgriežas Hjūstonas operā Romeo lomā.

Amerikāņu dziedātāja Maikla Spairsa debijas albums BariTenor 17. oktobrī būs arī raidījuma "Orfeja auss" uzmanības centrā. Par to izteiksies un savu vērtējumu sniegs raidījuma vadītāja Egīla Šēfera uzaicinātie eksperti.