Šīgada pirmo sestdienu iesākam kopā ar ģitāristu un komponistu Matīsu Čudaru – daudzpusīgo mūziķi, kura muzikālo ikdienu veido daudzu žanru sakausējums: džezs, klasiskā un laikmetīgā mūzika, psihedēliskais roks, improvizācija, arī mūsdienīga popmūzika un viss, kas saskan ar Matīsa brīvdomātāja garu. Šobrīd Matīss Latvijā ieradies no studijām Ņujorkā, tāpēc runājam par viņa iespaidiem lielajā metropolē, gaidāmajiem koncertiem un jaunajām kompozīcijām. Sveicam arī jubilārus, minam mīklas un klausāmies sestdienas kafijas mūziku.

Reno Kapisons (vijole), Tulūzas Kapitolija Nacionālais orķestris un diriģents Tugans Sohijevs, Montrē, 2023:
Klods Debisī Simfoniska prelūdija "Fauna diendusa",
Ernests Šosons Poēma vijolei un orķestrim op. 25
Aleksandrs Kantorovs (klavieres), Lija Petrova (vijole), Violēne Deperū (alts), Oreljēns Paskāls (čells) un Jans Dibosts (kontrabass) Francijā, 2023:
Francis Šūberts Klavieru kvintets Lamažorā D 667 ("Forele")
Tulūzas Kapitolija Nacionālais orķestris un diriģents Tugans Sohijevs, Montrē, 2023:
Klods Debisī Simfoniskas skices "Jūra",
Moriss Ravels Otrā svīta "Dafnīds un Hloja"

Cik spēcīgs ir vārds laikā, kad šķind ieroči? Ko mēs vēlamies uzzināt par saviem kaimiņiem? Lai šai raidījumā būtu trīs akcenti: tulkotāja Māra Poļakova, kura no ukraiņu valodas sāka tulkot no 2014.gada, tulkotāja Līna Meļnika, kuras pirmais tulkojums uz ukraiņu valodu bija Jāņa Akuratera "Degoša sala", bet dzejnieks Aivars Eipurs vēsta par grāmatu "Ukrainas almanahs".

Karolīne Veinantsa (soprāns), Tomass Krals (baritons), Benuā Laurents (oboja), Briseles baroka orķestris Les Muffatti 19. Baha kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā Mazajā ģildē, 2019
J. S. Bahs Trešā svīta orķestrim Remažorā BWV 1068 un kantāte Liebster Jesu, mein Verlangen BWV 32
K. Graupners Koncerts obojai Famažorā CWV 324

Raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar uzņēmēju, kompāniju "Baltinvest" un "Baltaudio" dibinātāju Alvilu Ritenbergu. Sarunas gaitā paviesojamies Eiropas spožākajos opernamos un izcilākajās koncertzālēs, uzzinām, cik dzīvokļu Mocartam bijis Vīnē; kad Rīgas Doma ērģeļspēli pirmo reizi bijusi iespēja vērot uz ekrāniem baznīcas telpā un vai skaņu sistēma jeb mājas audio zāle vairāku simtu tūkstošu vērtībā spēj konkurēt ar dzīvu koncertatskaņojumu. Visbeidzot noskaidrojam, kāpēc Alvila Ritenberga mājās reti skan mūzika, toties pēdējo divu mēnešu laikā ir būts klāt ap četrdesmit muzikālos notikumos!

    Rojs Hargrovs pieder pie tiem nedaudzajiem džeza mūziķiem, kuri saņēmuši „Grammy” balvas, pie tam – vairākas reizes un vēl arī dažādos žanros.

Opera, kuras radīšanas laikā Džuzepe Verdi teju pameta mūzikas rakstīšanu... Opera, kuras radīšanas laikā Džuzepe Verdi piedzīvoja traģisku zaudējumu... Opera, kuras dēļ Džuzepe Verdi kļuva par liberālisma simbolu Itālijā... Tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas "Klasika" piedāvā Džuzepes Verdi operu "Nabuko"! Iestudējumā piedalās: Nabuko – Georgs Gagnidze (baritons), Abigaila – Ludmila Monastirska (soprāns), Ismails – Sokdžuns Beks (tenors), Fenēna – Marija Barakova (mecosoprāns), Zakarija – Dmitrijs Beloselskis (bass), Abdallo – Skots Skallijs (tenors), Anna – Britānija Olīvija Logana (soprāns), Baāla virspriesteris – Le Bu (bass), Metropoles operas koris un orķestris, diriģents – Daniele Kallegari.

Pianista Daniela Vaimana ieraksti albumā Liszt, Ravel, Prokofiev (2005)

Karolīne Veinantsa (soprāns), Tomass Krals (baritons), Benuā Laurents (oboja), Briseles baroka orķestris Les Muffatti 19. Baha kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā Mazajā ģildē, 2019
J. S. Bahs Trešā svīta orķestrim Remažorā BWV 1068 un kantāte Liebster Jesu, mein Verlangen BWV 32
K. Graupners Koncerts obojai Famažorā CWV 324

Cik spēcīgs ir vārds laikā, kad šķind ieroči? Ko mēs vēlamies uzzināt par saviem kaimiņiem? Lai šai raidījumā būtu trīs akcenti: tulkotāja Māra Poļakova, kura no ukraiņu valodas sāka tulkot no 2014.gada, tulkotāja Līna Meļnika, kuras pirmais tulkojums uz ukraiņu valodu bija Jāņa Akuratera "Degoša sala", bet dzejnieks Aivars Eipurs vēsta par grāmatu "Ukrainas almanahs".

Raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar uzņēmēju, kompāniju "Baltinvest" un "Baltaudio" dibinātāju Alvilu Ritenbergu. Sarunas gaitā paviesojamies Eiropas spožākajos opernamos un izcilākajās koncertzālēs, uzzinām, cik dzīvokļu Mocartam bijis Vīnē; kad Rīgas Doma ērģeļspēli pirmo reizi bijusi iespēja vērot uz ekrāniem baznīcas telpā un vai skaņu sistēma jeb mājas audio zāle vairāku simtu tūkstošu vērtībā spēj konkurēt ar dzīvu koncertatskaņojumu. Visbeidzot noskaidrojam, kāpēc Alvila Ritenberga mājās reti skan mūzika, toties pēdējo divu mēnešu laikā ir būts klāt ap četrdesmit muzikālos notikumos!