Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

19. jūlijā plkst. 21.00 Vecāķu glābšanas stacijas balkonā sāksies ikgadējais koncerts "Vecāķi. Saulriets. Ērģeles", kuram šogad ērģelniece Ilona Birģele sadarbībai  aicinājusi dziedātāju Ilonu Bageli.  Programmā skanēs Astora Pjacollas, Tomāzo Albinoni, Žorža Bizē, Pētera Vaska un citu autoru darbi, kā arī Lūcijas Garūtas mūzika. Viņa dzīvoja un radīja Vecāķos, tādēļ katrā koncertā tiek iekļauta kāda no Lūcijas Garūtas kompozīcijām.

Plašāk - sarunā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli.

Šīs reizes "Iztikas minimums" veltīts Ludviga van Bēthovena 14. klavieru sonātei dodiēzminorā (Quasi una fantasia op. 27), kuru pazīstam kā "Mēnesnīcas sonāti". Par to sarunājas komponiste un pianiste Ilona Breģe un pianists un paniedzējs Artūrs Cingujevs, meklējot atbildes uz šķietami vienkāršo un visiem it kā tik labi zināmo. Vēsturisko kontekstu atklāj muzikoloģe Baiba Santa Vanaga. 

38. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2025" koncertam 20. jūlijā Rīgas Domā dots moto "Piebalgas balss", tajā godinot piebaldzēnu Emīlu Dārziņu 150. jubilejā, ērģeļu krāsās atklājot viņa dēla Volfganga Dārziņa darbus, kā arī pievēršoties Jaunpiebalgā dzimušā Marģera Zariņa ērģeļu daiļraidei. Koncerta programmu veidojusi ērģelniece Vita Kalnciema, sadarbībai aicinot dziedātāju Lauru Kancāni. Koncerta izskaņā Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi" ērģeļu duetā kopā ar Vitu Kalnciemu atskaņos arī viņas meita Liene Andreta Kalnciema, kuru dzīves ceļi aizveduši uz Vāciju. Par gaidāmo notikumu un saikni ar Piebalgu stāsta Vita Kalnciema un Laura Kancāne.

Orests Silabriedis kopā ar raidījuma viesiem – muzikoloģi Ievu Rozentāli un mūzikas apskatnieku Kasparu Zaviļeiski – apskata, vērtē un analizē 2024. gadā izdotos klasiskās un neakadēmiskās mūzikas tvartus.

Bēthovena svings, aknas spāņu gaumē un fledermausis, Tristana tango, ķīniešu tamburīns, transilvāniešu dejas, rozā pantera un čārdāšs

Ksenija Sidorova (akordeons), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga "Jūrmalas festivāla" koncertā, kura programmā izskanēja Otorīno Respīgi "Romas strūklakas", Dobrinkas Tabakovas Akordeona koncerta pirmatskaņojums Latvijā un Antonīna Dvoržāka Astotā simfonija Solmažorā op. 88.

Pa pēdām apgāda “Neputns” nule izdotajai Gunas Bīriņas grāmatai “Ansis Rūtentāls. Ceļojums” esam ieplānojuši Anša mūzikas stundu sēriju, vairākos laidienos mēģinot iezīmēt to plašo apvārsni, ko Ansis sava neilgā mūža laikā paspēja atvērt un iemācīt mums daudziem. Pirmajā laidienā kopā ar Gunu Bīriņu skatāmies galvenokārt uz “Anša Rūtentāla kustību teātra” pirmajām izrādēm (no 1979. gada).