Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

9. martā koncertzālē "Lielais dzintars" atklāts 32. Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kurā piedalās gan Latvijas mūziķi, gan izcilības no ārvalstīm. Sarunā ar Liepājas Simfoniskā orķestra direktoru Uldi Lipski uzzinām, kāds noskaņojums valda pēc pirmā koncerta, kurā piedalījās arī jaunie talanti un kanādiešu pianists Luī Lortī, kā festivālu uzņem klausītāji un kādi notikumi gaidāmi festivāla turpinājumā.

Sarunas ar tulkotāju Ingu Karlsbergu par vācu rakstnieces Jutas Nimfiusas grāmatu "Kaušļa sirds" un LU pētnieku Ingusu Baranovski par Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātes sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja organizēto konferenci ""Atraitnes dēla" un "Eža kažociņa" autoram - 150".

17. martā koncertzālē "Cēsīs" Franča Šūberta klavieru kvintets Lamažorā skanēs pianista Andreja Osokina un ansambļa Kremerata Lettonica kvarteta lasījumā. Sarunā ar vijolnieci Madaru Pētersoni - par populāro Šūberta darbu, kuru pazīstam ar apakšvirsrakstu "Forele", koncertpiedzīvojumiem kopā ar Magdalēnu Cepli Dienvidkurzemē un dalību Osokina Brīvības festivāla koncertā “Mūzikā ar Ukrainu” 14. martā Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem.

No 14. līdz 16. martam notiks festivāls "Ventspils ērģeļu dienas 2024", kura programmā paredzēti koncerti, tikšanās ar komponistu Rihardu Dubru un meistarklašu nodarbības ērģeļspēles audzēkņiem no visas Latvijas. Sarunā ar Ventspils Mūzikas vidusskolas ērģeļspēles pedagoģi un festivāla koordinatori Ilzi Reini - par Ventspils koncertzāles ērģeļu reģistru bagātību, instrumenta īpašo mežraga reģistru, kas ir reti sastopams mēļu reģistrs. Uzzinām,  kā savienojas stabuļu ērģeles ar digitālajām iespējām un kas šogad gaidām Ventspils ērģeļu dienās un meistarklasēs.

Dziedātājas, komponistes, multiinstrumentālistes Sniedzes Prauliņas izvēlētā mūzika ir gan meditatīvi noslēpumaina, gan ritmiski pulsējoša un melodiski smeldzīga. „Kā redzam pēc manām izvēlēm, tā ir dzīvu cilvēku, mūsu laikabiedru mūzika” – saka Sniedze Prauliņa un klausās čehu, poļu, norvēģu, zviedru, igauņu, lietuviešu un latviešu jauno mūziku. Jiržī Trika, Pjotra Kaļinska, Ludviga Goransona, Tīlmana Denharta, Arves Henriksena, Zbigņeva Preisnera, Linas Lapelītes, grupas Puuluup, Maijas Einfeldes, Aivara Kalēja un Uģa Prauliņa kompozīcijas, kurās pats svarīgākais esot skaņas tembrs un, protams, cilvēka balss.

Etnomuzikoloģe, dziedātāja un tulkotāja Viktorija Prituļaka Latvijas Radio ieskaņojusi trīs ukraiņu tautasdziesmas - „Divnaja godina” / „Dīvainais laiks” ,  „Oi hodit son” / Šūpuļdziesma,  „Kolo Našej hati” / „Pie mūsu mājām”.

Dienvidrietumu Radio (Štutgartes) vokālais ansamblis un diriģents Juvals Veinbergs festivālā Milano Musica, 2023
Ģergs Ligeti Trīs fantāzijas korim ar F. Helderlīna dzeju
Martins Smolka Trīs dziedājumi korim Sicut nix

Riks fon Feldhoizens mais le corps taché d'ombres – Karaliskais Concertgebouw orķestris un diriģents Daniels Hārdings
Vilberts Bulsinks Smashing Mirrors – ansamblis Asko | Schönberg un diriģents Bāss Vīgers
Andržejs Kviečiņskis [P|PE(s)]64 – jeux pour cinq – blokflautiste Karolīne Mairhofere, Silēzijas stīgu kvartets un diriģents Mecejs Kočurs
Teonika Rožņeka Shift – Polijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģente Marina Alsopa

Odiseja Ungārijā – no arhīvu ierakstiem līdz etnodžezam.

Schaffhausen Jazzfestival 2023 (Šveice):
Kurt Rosenwinkel and Jean-Paul Brodbeck: Chopin Project
Corin Curschellas & The Recyclers Reloaded
Yannick Delez Solo

26. februārī savu pirmizrādi piedzīvoja daudzsēriju mākslas filma “Padomju džinsi”, kas jau uzsākusi savu ceļu Latvijas kinoteātros. Par to, kā radās ideja, kā tapa scenārijs un kāpēc mūsdienās ir tik svarīgi atgādināt par totalitāru režīmu kontroles mehānismiem, stāsta studijas viesi - režisors un viens no scenārija autoriem Staņislavs Tokalovs, režisors Juris Kursietis un aktieris Kārlis Arnolds Avots. Sarunājas Marta Elīna Martinsone.