Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Zīmīga detaļa: lielā steigā bēgdams no parādu piedzinējiem, Vāgners savulaik Rīgā atstājis savu diriģenta zizli, kas tagad atrodas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Māris Kupčs šajā koncertā diriģēja tieši ar vēsturisko zizli, šai sakarā paužot šādu domu: "Vāgnera zizlis ir mākslinieciski izsmalcināts, ar grieztu ornamentu, mazliet lokans un ar miniatūru rociņu galā. Tikai ir jautājums - kurā galā? Tajā, kas māj mūziķiem? Un kā to nesalauzt?" Pēc Māra Kupča ieskata zizlis ir pārāk neparocīgs diriģēšanai – nav vajadzīgā balansa. Vienā zižļa galā veidotā cilvēka roka, tērpta baltā cimdā, iespējams, norāda uz saistību ar brīvmūrniekiem kā rituālu apģērba daļa. Varbūt tas dāvināts Rihardam Vāgneram kā brīvmūrniecības pārstāvim? Jo iespējams, ka arī viņš, tāpat kā daudzi citi tā laika ievērojami cilvēki, bija brīvmūrnieku pārstāvis.

Bezpilota lidaparāts bez apkalpes uz tā borta vai drons mūsdienās - šajā laikā bieži parādās ziņu virsrakstos – kā dāvinājums ukraiņiem cīņā par savu zemi, cits veids kā uzvarēt, apsteigt pretinieku. Tāpat tos varam uzlūkot kā palīgu daudzām aktivitātēm, kurās cilvēka klātbūtne ir neiespējama vai arī drons noteiktu uzdevumu paveic ātrāk un arī, iespējams, lētāk. Un šajos virsrakstos parādās arī Latvijas vārds. Saruna ar divu Latvijas dronu ražotāju uzņēmumu pārstāvjiem.

Fragmenti no Gundara Rēdera vadītās diskusijas par valdošajām dejas tendencēm, izaicinājumiem un aktualitātēm. Diskusijā piedalās Dejas balvas žūrijas priekšsēdētāja, mūsdienu deju eksperte Liene Bēniņa, baleta eksperte Agnese Andersone, skatuviskās tautas dejas eksperte Ilze Mažāne un laikmetīgās dejas eksperte Agate Bankava.

Saruna ar Valsts akadēmiskā kora "Latvija"  galveno diriģentu Māri Sirmo par Venstpils koncertzālē "Latvija" un Rīgas Domā šonedēļ gaidāmajiem koncertiem.

2023. gada pirmajā Latvijas Radio 3 "Klasika" rīkotajā koncertā Latvijas Radio 1. studijā - pērn dibinātais stīgu trio Baltia  – vijolniece Paula Šūmane, altiste Jevgēnija Frolova un čelliste Anna Veselova. Programmā "Divi meistari. Bēthovens un Ķeniņš" mākslinieces iekļāvušas divus izvērstus opusus – Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena Stīgu trio Op. 9 Nr. 1 Solmažorā un latviešu modernās mūzikas klasiķa Tālivalža Ķeniņa Stīgu trio. Koncerta norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Emmanuels Tjeknavorjans (vijole), Harieta Kreiga (čells), Kits Armstrongs (klavieres), Berlīnes Konzerthaus orķestris un diriģents Markuss Pošners, 2022
L. van Bēthovens Trīskāršais koncerts vijolei, čellam un klavierēm Domažorā op. 56
J. Brāmss Ceturtā simfonija miminorā op. 98

Londonas simfoniskais orķestris un diriģents Andrē Previns, 1972

1938. gada 16. janvārī Kārnegija zālē ar pirmo džeza koncertu tās vēsturē uzstājās Benija Gūdmena svinga orķestris. Raidījumā - iespēja klausīties ne vien pašā koncertā, bet arī Benija Gūdmena balsī, kurš komentē koncerta gaitu.