Stāsta Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Zita Pētersone

Sākot ar 18. gadsimta otro pusi, Rīga pakāpeniski kļuva par rosīgu kultūras un sabiedriskās dzīves centru, kā rezultātā tika dibināts pirmais stacionārais teātris Rīgā. Tas notika, pateicoties arī Vidzemes politiķa un mecenāta Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla (1722-1792) spilgtajai personībai un atbalstam, kurš ap sevi pulcināja dažādus māksliniekus.

Rīgas pilsētas teātra ēka pastāvīgām teātra trupas vajadzībām tika uzcelta Lielajā Ķēniņu ielā (tagad - Riharda Vāgnera ielā 4). 1782. gada septembrī to atklāja ar Gotholda Eiframa Lesinga lugas "Emīlija Galoti" uzvedumu. Atklāšanas otrajā daļā tika izrādīts Rīgā angažētā baletmeistara un dejotāja Eliasa Fogta baleta uzvedums "Dejas svētki".

Rīgas pilsētas teātris bieži vien darbojās neregulāri, pārtika no sponsoru naudas, taču Rīgā visīsākajā laikā pēc pirmizrādēm uz Eiropas ievērojamākajām skatuvēm tika veikti daudzi teicami iestudējumi.

1837. gadā 50 gadu jubilejas sanāksmē savāca 14 000 sudraba rubļus teātra vajadzībām. Teātra komiteja lūdza vācu dramaturgu un aktieri, rakstnieku Karlu Eduardu fon Holteju (1798-1880) uzņemties Rīgas teātra vadību, ko viņš darīja līdz 1838. gadam. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā ir viņa un viņa sievas Jūlijas Holcbeheres attēli, kuros abi redzami K. fon Holteja sarakstītās lugas "Vīnieši Parīzē" teātra kostīmos. Karls fon Holtejs savas dzīves laikā bija populārs Vācijā un Baltijā. Viņš rakstīja dziesmuspēles, dziesmas, kuras pazina tā laika sabiedrība, kā arī melodrāmas.

Tieši Karls fon Holtejs uzaicināja strādāt Rīgā ievērojamo tā laika komponistu Rihardu Vāgneru.

Rihards Vilhelms Vāgners (1813-1883) – lielākais 19. gadsimta vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, vairāk pazīstams ar savām operām un to reformām. No 1833. līdz 1842. gadam Vāgners ceļoja pa Eiropu, darbojoties dažādās vietās. Vircburgā viņš strādāja par teātra kormeistaru, Magdeburgā un Kēnigsbergā viņš bija muzikālo teātru diriģents.

Rīgā Rihards Vāgners strādāja no 1837. gada augusta līdz 1839. gada jūlijam, pildot Rīgas pilsētas teātra kapelmeistara pienākumus. Tieši Rīgā viņš aizsāka darbu pie savas operas "Rienci", bet vētras laikā uz kuģa, bēgot projām pa Baltijas jūru uz Londonu un Parīzi, dzimusi operas "Klīstošais holandietis" iecere.

Rīgas pilsētas teātrī Vāgners iestudējis vismaz 20 vācu, itāļu un franču operas. Turklāt no Rīgas pilsētas teātra viņš aizņēmās arhitektoniskās idejas, kuras lika lietā, veidojot Baireitas teātri: tajā redzamas konsekventas līdzības ar Rīgas teātra uzbūvi...

2004. gadā koncertā "Ar Vāgnera zizli" toreizējā Vāgnera zālē, ko tagad sauc par Vāgnera namu, pēc diriģenta un mūzikas vēstures pētnieka Māra Kupča ieceres skanēja komponista darba gados Rīgas pilsētas teātrī sacerētie un atskaņotie skaņdarbi. Zīmīga detaļa: lielā steigā bēgdams no parādu piedzinējiem, Vāgners savulaik Rīgā atstājis savu diriģenta zizli, kas tagad atrodas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Māris Kupčs šajā koncertā diriģēja tieši ar vēsturisko zizli, šai sakarā paužot šādu domu: "Vāgnera zizlis ir mākslinieciski izsmalcināts, ar grieztu ornamentu, mazliet lokans un ar miniatūru rociņu galā. Tikai ir jautājums - kurā galā? Tajā, kas māj mūziķiem? Un kā to nesalauzt?" Pēc Māra Kupča ieskata zizlis ir pārāk neparocīgs diriģēšanai – nav vajadzīgā balansa.*

Vienā zižļa galā veidotā cilvēka roka, tērpta baltā cimdā, iespējams, norāda uz saistību ar brīvmūrniekiem kā rituālu apģērba daļa. Varbūt tas dāvināts Rihardam Vāgneram kā brīvmūrniecības pārstāvim? Jo iespējams, ka arī viņš, tāpat kā daudzi citi tā laika ievērojami cilvēki, bija brīvmūrnieku pārstāvis.

Muzejam diriģenta zizli 1933. gadā nodeva kā deponējumu Rīgas vācu vīru dziedāšanas biedrība, bet no 1940. gada tas pilnībā ir muzeja īpašums.

* Tiesa gan, 2016. gada 21.maija raidījumā "Bolero", kura uzmanības priekšplānā bija diriģenta zižļi, versiju, ka Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā atrodamais zizlis varētu būt Vāgnera diriģenta zizlis, apšauba gan muzikologs Mikus Čeže, gan arī pats Māris Kupčs, paužot minējumu, ka šis "zizlis" varētu būt arī muguras kasāmā ierīce...