Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Latvijas valsts pirmajā desmitgadē tika izveidotas ne tikai nozīmīgas kultūras institūcijas, bet dibinātas arī dažādas kultūras biedrības, kas iesaistījās kultūras veidošanā. Šajā procesā piedalījās arī mūziķi – savas biedrības bija gan komponistiem, gan diriģentiem, gan operdziedātājiem. Visus Latvijas instrumentālistus vēlējās apvienot Latvijas Mūziķu biedrība. Tās biedru vidū bija gan operas, radiofona un citu orķestru mūziķi, gan ansambļu un gadījuma darbu mūziķi, kas spēlēja dažādos lokālos.

Biedrība “Danču krātuve” četru gadu pastāvēšanas laikā veikusi ievērojamu darbu latviešu tradicionālās dejas kustības attīstības veicināšanā – tās digitālajā arhīvā rodami neskaitāmi deju video, kā arī mūzikas ieraksti deju pavadījumam. Nupat interesentiem taustāmā formātā sagatavota arī otrā grāmatiņa – “Latgales Danči un ne tikai”.

“Latvijas Koncertu” rīkoto “Rudens kamermūzikas festivālu” atklās allaž starojošais franču čellists Žans Gijēns Keirass un orķestris “Sinfonietta Rīga”. 7. oktobrī Lielajā ģildē skanēs Bēlas Bartoka Alta koncerta versija čellam un orķestrim Žana Gijēna Keirasa meistarīgajā pārlikumā, tam līdzās Bartoka laikabiedra Zoltāna Kodāja “Galāntas ciema dejas”, kuru enerģiskie raksti vispilnīgāk iemieso ungāru kultūras garu, un Franča Šūberta “Lielā” simfonija, kas savīsies ar aicinājumu mosties, pamanīt un iekrāsot dzīves skaistākos un būtiskākos mirkļus.

Atklājot šā gada latviešu mūzikas dienas “Latvijas rudens”, Rīgas Doma baznīcā izskanēs komponista Georga Pelēča “Rekviēms” korim, solistiem un ērģelēm. To izpildīs Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava. Šis ir komponista Georga Pelēča jubilejas gads, tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta viņa daiļradei. Pats komponists atzīst, ka rekviēma tēma viņu vienmēr ir saistījusi, un 7. oktobra vakarā izskanēs rekviēma trešā versija. Taču pamatideja esot viena – fiziskā nāve ir tikai slieksnis, aiz kura mūs gaida mūžīgā dzīve.

Biedrība “Danču krātuve” četru gadu pastāvēšanas laikā veikusi ievērojamu darbu latviešu tradicionālās dejas kustības attīstības veicināšanā – tās digitālajā arhīvā rodami neskaitāmi deju video, kā arī mūzikas ieraksti deju pavadījumam. Nupat interesentiem taustāmā formātā sagatavota arī otrā grāmatiņa – “Latgales Danči un ne tikai”.

Gleznotājs Kaspars Zariņš sarunājas ar māksliniekiem Sabīni Verneri un Ati Jākobsonu, kurus vieno jaunība, sensitivitāte, apcerīgums, Purvīša balvas nominantu statuss un studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Par kopīgo un atšķirīgo uzskatos un vizuālajos darbos – šajā tikšanās reizē.  

Ieraksti no festivāla „Čello Cēsis” Galā koncerta koncertzālē "Cēsis" 17. septembrī. Solists – Kristaps Bergs (čells), pie Lietuvas Nacionālā Simfoniskā orķestra diriģenta pults – Modests Pitrens. Izskan Eduarda Balša "Jūras atspulgi", Artura Maskata Čellkoncerts "Vai vasarai tu dailē līdzinies?" (pirmatskaņojums) un Riharda Štrausa Svīta no operas "Rožu kavalieris".

Vīnes Filharmoniskā orķestra mūziķi V.A. Mocarta mūzikas nedēļā Zalcburgā, 2021:
V. A. Mocarts Klarnetes kvintets Lamažorā KV 581
Ungārijas Radio simfoniskais orķestris un diriģents Denešs Varjons Budapeštas mākslu pilī MÜPA, 2022:
S. Rahmaņinovs "Simfoniskās dejas" op. 45

Raidījuma „Orfeja auss” muzikālajā pielikumā divus vakarus pēc kārtas iepazīstinām ar četrdesmitgadnieku paaudzes lietuviešu komponisti Žibokli Martinaitīti un viņas pagājušajā gadā izdoto oriģinālmūzikas albumu "Saudade", par ko 9. oktobra raidījumā „Orfeja auss” diskutēs šī raidījuma vadītājs Orests Silabriedis un komponists Armands Skuķis. Šoreiz albuma tituldarbs „Saudade” (2019) un kompozīcija „Millefleur” (2018). Izpilda Lietuvas Nacionālais Simfoniskais orķestris diriģentes Giedres Šlekītes vadībā.

 

Biedrība “Danču krātuve” četru gadu pastāvēšanas laikā veikusi ievērojamu darbu latviešu tradicionālās dejas kustības attīstības veicināšanā – tās digitālajā arhīvā rodami neskaitāmi deju video, kā arī mūzikas ieraksti deju pavadījumam. Nupat interesentiem taustāmā formātā sagatavota arī otrā grāmatiņa – “Latgales Danči un ne tikai”.

UNESCO 2022. gadu pasludinājusi par Starptautisko stikla gadu. Tāpēc šajā raidījumā aplūkojam stiklu kā materiālu, ko plaši izmanto gan dizainā, gan mākslā. Runājam par spēju atklāt un saskatīt stikla apslēpto šarmu, vērtējam trauslo robežu starp stikla dizainu un stikla mākslu. Tostarp pievēršamies arī nozīmīgam notikumam stikla mākslas un dizaina pasaulē – starptautiskaajm stikla mākslas festivālam “European Glass Festival”, kas notiek Polijā.