Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas nodaļas mākslas eksperte Daiga Bondare

Vairumam cilvēku šodien Pētera Barisona vārds saistās ar iemīļoto kordziesmu "Dziesmai šodien liela diena". Zinām, ka tā pirmo reizi izskanēja X Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos 1948. gadā jau padomju okupācijas apstākļos, un kopš tā laika svētkos dziedāta vismaz 15 reizes. Pats Pēteris Barisons savas dziesmas pirmatskaņojumu Lielajos dziesmu svētkos diemžēl vairs nepiedzīvoja...

Mazāk zināms ir fakts, ka komponists nemaz nebija pazīstams ar tolaik jauno dzejnieku Arvīdu Skalbi. Tomēr šī dziesma ir patiesi Sēlijas izauklēta, jo dzejnieks rakstīja vārsmas, ciemojoties vecmāmiņas dzimtajā pusē Sēlpils "Kalna Virsājos".

Bet te būtu īstā vieta atgādināt, ka dziesmu svētki patiesībā ir nepārtraukts process, un tie sevī ietver ne tikai lielos Vispārējos dziesmu svētkus Rīgā, bet arī daudzās dziesmu dienas un dziesmu svētkus novados. Tikai pateicoties regulāram un neatlaidīgam darbam, ir bijis iespējams gan šīs tradīcijas ilgais mūžs, gan arī latviešu kora kultūras augstie sasniegumi.

Pētera Barisons dzimtajā Sēlpilī jau tūliņ pēc Pirmā pasaules kara nodibinājās pirmie kori, un starpkaru laikā Staburaga apkārtnē parasti vienlaicīgi darbojās vismaz trīs kori, tāpat arī dažādi ansambļi. Kori uzstājās vai ikkatrā izrīkojumā. Pats Barisons jau no pusaudža gadiem ar koriem bija saistīts gan kā dziedātājs, gan kā diriģenta palīgs, uzņemoties koristu apmācību. Tieši te viņš arī debitē kā komponists. Viņa pirmā, 19 gadu vecumā rakstītā dziesma "Staburaga atmoda" vēlāk vairākkārt pārstrādāta un saglabājusies koru repertuārā. Taču arī daudzas vēlāk rakstītās un nebūt ne vienkāršās Barisona dziesmas vienmēr dziedājuši arī Sēlpils kori vietējās dziesmu dienās.

Ļoti nozīmīgi Barisona dzīvē ir tā sauktie Staburaga dziesmusvētki, brīnišķīga tradīcija, ko sēlpilieši uzsāk 1923. gadā, ar jauno Barisonu rīcības komitejā. Katru gadu Jāņu dienā Vīgantes estrādē Daugavas krastā pie Staburaga norisinās plašs koncerts, nereti slavenā Teodora Reitera vadībā, bet 1930. gadā arī pats Barisons kļūst par virsdiriģentu.

Un kur nu vēl arī daudzās dziesmu dienas gan Kurzemē, gan Vidzemē un Zemgalē, kurās Barisons piedalās gan kā klausītājs, kā diriģents, kā komponists.

Kopā ar Sēlpils draugiem Barisons turas arī 1931. un 1933.gada Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Bet, ja VII svētkos Barisons ir galvenokārt klausītājs, kurš dienasgrāmatā detalizēti apraksta visu svētku norisi, tad 1933.gada svētki ir Barisona komponista debija – virsdiriģenta Teodora Kalniņa vadībā izskan viņa kordziesma "Dziesmas lielas lidotājas" ar novadnieka Jāņa Akuratera vārdiem. Tā godalgota dziesmu svētku jaundarbu konkursā 1932. gadā un atnes Barisonam arī plašāku atpazīstamību. Pats viņš atzīst, ka "tas ir vērtīgs sasniegums, ņemot vērā, ka konkursam bijušas iesūtītas sešdesmit dziesmas, no kurām tikai astoņas izraudzītas. (..) Tātad pirmā vērtīgā uzvara pie "zvērinātajiem" tiesnešiem – akadēmiķiem. Un tomēr tas ir tikai līdzeklis, lai tiktu pie tautas. Īsto spriedumu un atzinību gaidīšu no tās."

"Tomēr skaists apmierinājums: kāds mazumiņš arī no manas dvēseles iešalcis dziedātāju baros un izšalks pār klausītājiem." Paškritiskais Barisons nav gluži sajūsmināts par atskaņojumu, tomēr atzīst, ka šī diena pieder pie viņa dzīves gājuma gaišākajām lappusēm.

Nākamajos dziesmusvētkos 1938. gadā Barisona kantāte “Dzimtenei” ar Rūdolfa Buša vārdiem iegūst pirmo godalgu. Tie ir arī pēdējie Vispārējie dziesmu svētki, ko Barisons piedzīvo. Kas zina, kā būtu izvērsusies turpmākā Barisona dziesmusvētku gaita. Jāatzīst, ka padomju laika dziesmusvētkos nedziedāja nevienu citu Barisona dziesmu kā tikai “Dziesmai šodien liela diena”, kamēr kordziesmu “Latvijā” varēja dziedāt tikai trimdas dziesmusvētkos. Īstā Barisona atgriešanās sākās līdz ar XX Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 1990. gadā un arī pēc tam, kad kopkora repertuārā ienāca brīnišķīgās kordziesmas “Latvijā”, “Mūzai”, “Melodijas”, arī kantāte “Atlantīda”…

Lai gan Barisons nepiedzīvoja savas "Dziesmai šodien liela diena" triumfu Rīgā, tomēr viņam tik svarīgajos Staburaga dziesmu svētkos 1947. gada Jāņos Jēkabpils apriņķa 11 apvienotie kori autora vadībā atskaņoja Barisona jauno dziesmu. Tas bija pēdējais Barisona diriģētais koncerts.