Stāsta klarnetists un diriģents Guntis Kuzma

Vienam no spožākajiem 20. gadsimta mūziķiem — klarnetistam Benijam Gudmenam, kuru visi pazīstam kā svinga karali, bija milzīga popularitāte un ietekme džeza pasaulē; viņš skan gan radio, gan TV, viņa ieraksti ir vieni no pārdotākajiem, un daudzu klarnetistu biogrāfijās lasām, ka caur Beniju Gudmenu tie bērnībā izvēlējušies tieši klarneti.

Bet vai zināji, cik daudz viņš darījis arīdzan klasiskā repertuāra attīstības labā? Izdoti neskaitāmi albumi, kur tādas zvaigznes kā Sabīne Meijere, Martins Frests, Šārona Kama, Rihards Štolcmanis ieskaņojuši Gudmenam veltītos skaņdarbus.

Līdzās satriecošam sniegumam džeza laukā un virknei klasisku darbu pirmatskaņojumu, Gudmens daudz spēlējis arī Mocarta, Brāmsa un Vēbera skaņdarbus; ieskaņojumu skaitā ir Mocarta Klarnetes kvintets ar Budapeštas stīgu kvartetu, Mocarta Klarnetes koncerta interpretācija ar Bostonas simfonisko orķestri un Šarlu Minšu; ierakstos fiksēti arī Vēbera klarnetes Koncerti, Lielais duetkoncerts ar klavierēm un Brāmsa Otrā klarnetes sonāte.

Benijs Gudmens uzauga Čikāgā līdz ar Ņūorleānas stila slavenajiem maršējumiem un deju zālēm, bet mācījās klasisko klarnetes spēli; viens no viņa skolotājiem bija Čikāgas simfoniskā orķestra klarnetists Francis Šeps, bet krietni vēlāk — 1952. gadā — būdams jau savas slavas virsotnē, Gudmens uzsāka mācības pie angļu klarnetes meistara Redžinalda Kella.

Džeza klarnetisti un tolaik arī angļu klasiskie klarnetisti izmantoja "vibrato", kas gan bija samērā lielā pretrunā ar pieņēmumu, ka klasiskā klarnete ir instruments bez "vibrato". Tātad viedoklis par skaņu kā tādu Gudmenam un Kellam bija līdzīgs, taču

Gudmenam bija krietni jāpiestrādā pie ambušūra, artikulācijas un pirkstu tehnikas, būtībā izpratne par skaņas veidošanu esot pat bijusi jāmaina. Vienbrīd pat Kells esot bijies ko fundamentāli koriģēt Gudmena spēlē, negribot kļūt par to, kurš izpostījis svinga karaļa klarnetes skanējumu.

Gudmens bija pasūtītājs virknei jaundarbu, kas kļuvuši par absolūtu 20. gs. klarnetes klasiku. Viens no spēlētākajiem klarnetes darbiem pasaulē noteikti ir Fransisa Pulenka Sonāte — mūzika no dramatisma līdz trauslai melanholijai. Paredzēts to bija pirmatskaņot ar pašu autoru, taču Pulenks negaidīti dodas citā pasaulē un pirmatskaņojumā klavieres spēlē Leonards Bernsteins. Starp citu, Leonarda Bernsteina "Prelūdija, fūga un rifi" bija slavenā Vūdija Hermana pasūtījums, šo darbu viņš tā arī nekad nenospēlēja, toties ar pašu autoru pie diriģenta pults to nospēlēja Benijs Gudmens.

Bēlas Bartoka "Kontrasti" noteikti uzskatāms par vienu no klarnetes-vijoles-klavieru kamermūzikas fundamentiem. Gudmens to pasūta un pirmatskaņo ar autoru un vijolnieku Jozefu Sigeti. Viens no nozīmīgākajiem koncertiem klarnetes literatūrā neapšaubāmi ir Ārona Koplenda Koncerts; ar mūžības tvertām garām frāzēm tā pirmajā daļā, izteikti džezīgu kadenci, svinga un Latīņamerikas deju ritmiem caurstrāvotu finālu, arī šo darbu pasūta un pirmatskaņo Gudmens, un diriģē, protams, pats autors.

Arī Malkolma Ārnolda Otrais klarnetes koncerts, kas pirmatskaņots ar Denveras orķestri, tapis pēc Gudmena ierosinājuma. Sākumā gan autors viņa piedāvājumu esot uzskatījis par izjokošanu. Kad Gudmens zvanījis Ārnoldam, viņš esot nokliedzies un nometis telefona klausuli; vēlāk gan neskaidrības bija atrisinātas un Ārnolds piekrita komponēt.

1974. gada aprīlī Gudmens devās uz Dublinu, lai paņemtu jaundarba partitūru, ko Ārnolds bija atstājis viņam viesnīcas istabā ar ziediem un Jack Daniel’s viskija pudeli. Pēc dažām stundām viņš saņēma zvanu no Gudmena, kurš nodēvēja darbu par vienkārši lielisku!

Arī Dariusa Mijo Koncerta ierosinātājs ir Benijs Gudmens, un arī franču smalkums un mīlīgo melodiju vijība ir piestāvējusi viņam. Un visubeidzot neoklasicistiskā mērcē veidotais Paula Hindemita Koncerts taču arī ir Gudmena ierosināts un pirmatskaņots. Hindemits teicis: "Centos radīt Benijam tīkamu un ļoti "klarnetisku" skaņdarbu, kuru viņam patiktu spēlēt un kurš atklātu klausītājam viņa jēgpilno virtuozitāti."

Ne visu pasūtinājumu ceļš bijis tik rožains: Viljams Voltons nav piekritis komponēt Gudmenam, Bendžamins Britens iesāka rakstīt Koncertu, bet tālāk par vienu daļu tā netika, Ingolfs Dāls esot iesācis darbu, gandrīz pat pabeidzis, taču tas pazudis nebūtībā.