Tiešraidē no Lielās ģildes - koncerts “LNSO, Ešenvalds, Bēthovens un Šūmanis”, kurā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Stafecka vadībā atskaņos Roberta Šūmaņa uvertīru "Manfrēds", 2023. /2024. gada sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda simfoniju “Tā upe sākusi palot” (pirmatskaņojums) un Ludviga van Bēthovena Piektais klavierkoncerts Mibemolmažorā op. 73. ar Aurēlijas Šimkus solo.

Ēriks Ešenvalds par jaundarbu saka: “Šķiet, nekad agrāk nebiju izjutis tik spēcīgas alkas pēc brīvības, kas manī kā sildošas ogles iekvēlojās pandēmijas laikā un turpina gailēt vēl joprojām, jo pasaule pēdējo gadu laikā ir izmainījusies, un tās sāpju atkal ir kļuvis vairāk. Šajā brīdī es ilgojos būt par to upi un ezeru, kas piektajā gadalaikā – atbūdā (kā palu laiku dēvēja senie sēļi) – pārplūst Dvietes palienē. Domāju, ka palu laikā upe atjaunojas – tā spēj atkal sajust savu pilnbriedu, un tās ķermenī iemājo tik daudz dzīvā, labā un skaistā!

Par trauslo ticību jēgpilnai nākotnei ir šī simfonija.

Darba nosaukums aizgūts no Jāņa Šipkēvica radītajām dzejrindām dziesmai “Zemeslodes”".



Četru simfoniju autra Roberta Šūmaņa uvertīra no mūzikas lugai “Manfrēds” (1848) tapusi pēc Džordža Bairona darba motīviem un uzskatāma par vienu no izcilākajiem Šūmaņa veikumiem simfoniskās mūzikas žanrā. Savukārt Ludviga van Bēthovena pēdējais – Piektais - klavierkoncerts Mibemolmažorā, zināms arī kā “Imperatora koncerts”, komponēts 1809. gadā un skaņurakstā ieguvis vēl līdz šim koncertžanrā neredzētu simfonisku vērienu.
Kopā ar LNSO to atskaņos pianiste Aurēlija Šimkus, kura 2016. gadā ieguva prestižo Vācijas klasiskās mūzikas godalgu Echo Klassik kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.  Mācību gaitas Aurēlija Šimkus uzsāka Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie profesora Sergeja Osokina. Kopš 2017. gada turpinājusi studijas Ķelnes Mūzikas un dejas augstskolā pie profesora Klaudio Martinesa Mēnera un Zviedrijā pie profesores Jūlijas Mustonenas Dālkvistas. Paralēli studē arī Pianisma akadēmijā Imolā, Itālijā, kur viņas mentori ir Igors Roma un Ingrīda Flitere.

JĀNIS STAFECKIS ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents kopš 2022./2023. gada sezonas. Dibinājis un vada Rēzeknes kamerorķestri, pirms diriģenta karjeras uzsākšanas, bija Sinfonietta Rīga kontrabasu grupas koncertmeistars. Jānis Stafeckis ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur 2019. gadā ieguvis maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā pie profesora Andra Vecumnieka, pirms tam 2006. gadā arī kontrabasa spēlē un pedagoģijā, studējot pie Sergeja Brīnuma.

Koncertmeistars šajā programmā - Sandis Šteinbergs. Tiešraidi vadīja Maruta Rubeze, starpbrīdī piedāvājot intervijas ar Ēriku Ešenvaldu un Aurēliju Šimkus, kā arī ierakstus no koncerta dienā notikušās preses konferences, kurā piedalījās LR Kultūras ministre Agnese Logina, LNSO direktore Indra Lukina, Lielās ģildes pārbūves būvprojekta arhitektoniskās koncepcijas un idejas autore Zane Koroļa un diriģents Jānis Stafeckis.
 

I DAĻA

ROBERTS ŠŪMANIS (1810–1856) Uvertīra “Manfrēds” op. 115 (1848)

ĒRIKS EŠENVALDS (1977) Simfonija “Tā upe ir sākusi palot” (2024, pirmatskaņojums) 

I. Kā tautasdziesma (rubato)

II. Misterioso

III. Espressivo

IV. Con anima 

II DAĻA

LUDVIGS VAN BĒTHOVENS (1770–1827) Piektais klavierkoncerts Mibemolmažorā op. 73 (1809/1810) 

I. Allegro

II. Adagio un poco mosso

III. Rondo: Allegro ma non troppo