Atskatāmies uz nupat kā pasniegtajām Eiropas Kinoakadēmijas balvām, starp kuru saņēmējiem bija arī mūsu tuvākie kaimiņi - gan igauņi, gan lietuvieši.

Eiropas Kinoakadēmijas balvu saņēmēji tiek noskaidroti, 4600 Kinoakadēmijas biedriem ik rudeni balsojot par Eiropas filmām.Triumfējot ceremonijā, sešas Eiropas Kinoakadēmijas balvas mājup aizveda Francijas filmas “Kritiena anatomija” veidotāji. Raidījumā dzirdēsim tās režisori Žistīni Trijē, aktrisi Sandru Hilleri, kā arī igaunietes Annas Hints, “Melnās pirts māsība” režisores, saviļņojošo pateicības dziesmu.

Ceremonijas ieskaņā visu uzmanība tika Igaunijas dokumentālajam kino. Sandensas kinofestivālā pirmizrādītais un apbalvotais režisores Annas Hints jutīgais dokumentālais vērojums “Melnās pirts māsība” vēl nesen kā saņēma žūrijas speciālbalvu Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. RIGA IFF žūrija savu izvēli pamatoja sekojoši:

“Šī filma ir visu laiku karstākā kamerizrāde. Ierobežotā telpā mēs uzlūkojam sievieti, kas iemiesota daudzos ķermeņos un burtiski izsvīst visas tēmas, bailes un traumatiskās pieredzes.”

Berlīnē “Melnās pirts māsība”, kas joprojām atsevišķos seansos noskatāma Rīgas kinoteātros, tika pasludināta par šī gada labāko Eiropas dokumentālo filmu.

Bez Igaunijas prožektoru gaismā nonāca arī otra mūsu kaimiņvalsts, Lietuva. Eurimage kopprodukciju balvu saņēma producente Uļjana Kima, Lietuvas vadošās kino studijas “Studio Uljana Kim” vadītāja un dibinātāja – kopš 1997. gada tās paspārnē tapušas vairāk nekā 30 pilnmetrāžas spēlfilmas un dokumentālie darbi. Viņa producējusi tādas godalgotas filmas kā Igna Jonīna “Spēlmanis” (2013), Manta Kvedraviča “Mariupole” (2016–2022) un Tomasa Vengra “Dzimtene” (2021). Kā producente strādājusi ar tādiem režisoriem kā Sergejs Lozņica, Kristijons Vildžūns, Aļģimants Puipa. Kima regulāri sadarbojas ar Studiju Lokomotīve, un līdzproducējusi arī Dāvja Sīmaņa filmas “Pelnu sanatoriju” un “Gads pirms kara”. Kimas un studijas mērķis ir radīt kino, kas ir gan veiksmīgs festivālu apritē, gan arī novērtēts un iecienīts skatītāju vidū.

Savā pateicības runā Kima pauda, ka uztver šo balvu ne tikai kā atzinību savam personīgajam ieguldījumam, bet Lietuvas autorkino kopumā, daloties šajā brīdī un balvā ar visiem saviem režisoriem un līdzproducentiem.

Vakara gaitā tika pasniegta virkne balvu par izcilību tādās profesionālajās kategorijās kā grims, kostīmi, filmas mākslinieks, skaņu celiņš – te īpašas pieminēšanas vērta ir balva par skaņas režiju, ko saņēma filmas “Interešu zona” komanda, Džonijs Bērns un Tārns Villers. Filmas skaņu ainavā sastopas divi galēji kontrastējoši slāņi. Vienu veido omulīgas sarunas un ikdienas kņada Aušvices komandanta Rūdolfa Hossa idilliskajā ģimenes mājā, bet otru, nemitīgi fonā dzirdamu -  kliedzieni, raudas, sargu pavēles un suņu rejas, atgādinot par šausminošo realitāti turpat, aiz augstā, pelēkā mūra, kas norobežo sakņu dārziņu no koncentrācijas nometnes.

Šis nepārtrauktais skaņu kontrasts atstāj graujošu iespaidu, lai gan ne reizi filmā skatītājs tā arī neierauga, kas tieši notiek aiz žoga ar dzeloņdrātīm.

Par Eiropas sasniegumiem Pasaules kino, jeb Eiropas vēstneša pasaulē balvu saņēma katalāņu režisore Izabella Košete, bet balva par mūža ieguldījumu tika pasniegta britu aktrisei Vanesai Redgreivai, kas filmējusies vairāk kā 150 filmās, tai skaitā arī Mikelandželo Antonioni “Fotopalielinājumā”. Eiropas Kinoakadēmijas prezidentes un valdes īpašo balvu saņēma izcilais ungāru autorkino režisors Bēla Tārs, starp kura filmām minama pasaules kinovēstures klasika- teju septiņas ar pusi stundas garais Sátántangó.

Kā Labākais aktieris balvu saņēma dānis Mads Mikelsens par lomu filmā “Apsolītā zeme”. Video tiešsaistē no Tokijas pasaulslavenais aktieris apsveica visus nominantus, piebilstot: “Jūs esat Eiropas filmu nākotne, tāpēc jums jābūt ļoti lepniem par sasniegto”. Mikelsens veltīja savu balvu filmas režisoram, Nikolajam Arselam, kuram vajadzējis desmit gadus, lai saņemtos piezvanīt un uzaicināt aktieri lomai, ar piebildi- nākamreiz negaidīt desmit gadus.

Šis bija vācu aktrises Sandras Hilleres gads – viņa tika nominēta Eiropas kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise par darbu divās filmās: “Interešu zona” un “Kritiena anatomija”, lai gan jāpiebilst, ka šāds notikumu pavērsiens ir gluži likumsakarīgs,

Hillere jau vairākus gadus spoži apliecina sevi plašā lomu amplitūdā, pelnīti ieņemot vietu šābrīža Eiropas aktieru topā.  

Kinoakadēmijas balvu Hillere saņēma par lomu Žistīnes Trijē filmā “Kritiena anatomija”, divas ar pusi stundas garā tiesas drāmā, kura ne velti tika apbalvota arī par labāko scenāriju. Tā ir nemitīgas psiholoģiskās spriedzes audumā ieausta kādas ģimenes traģēdija - pie sniegos iekļautās šalē atrasts miris rakstnieces Sandras vīrs. Viņa nāves apstākļi ir neskaidri- vai kritiens no ēkas augštāva loga ir pašnāvība vai tomēr nelaimes gadījums. Vienīgais iespējamais notikumu liecinieks ir viņu neredzīgais dēls, uz kuru gulstas smagā izvēle- vai liecināt tiesā, un, ja liecināt, tad kādai notikumu versijai par labu.

Režisore Žistīne Trijē saņēma balvu par labāko režiju, savā runā izceļot tik nozīmīgo sadarbību ar aktrisi Sandru Hilleri:

“Es rakstīju šīs filmas scenāriju, domājot par Sandru Hilleri, viņas balsi, viņas ķermeņa plastiku. Man šķiet, ka viņa ir ideāla aktrise, kas iemieso šīs varones sarežģītību.

Es negribēju viņu padarīt par upuri. Filmas galvenā varone, arī vārdā Sandra, ir sieviete, kura tiek nosodīta par viņas neatkarību, seksualitāti, par radošajiem panākumiem, īpašībām, kas tiek uzskatītas par neviennozīmīgām, ja tās piemīt sievietēm. Sandra izaicina sabiedrības normas, viņai izdodas tas, kas neizdodas vīram. Un tiesas zāle ir kā teātris, kurā šis viss tiek izspēlēts. Tādēļ es veidoju šo filmu, lai tādām sievietēm un tam, ko viņas pārstāv, tiktu dots galavārds.”

 “Kritiena anatomijas” veidotāji aizveda mājās kopumā sešas Eiropas Kinoakadēmijas balvas – Eiropas Universitāšu balvu, EFA balvas par labāko scenāriju, montāžu, režiju, aktierdarbu, un visbeidzot, par labāko filmu, aizēnojot divas citas filmas, kas bija iekļautas teju visās nomināciju kategorijās- Džonatana Gleizera satricinošo “Interešu zonu” un Aki Kaurismeki somu mīlasstāstu “Kritušās lapas”. Tomēr filmas triumfs nav beidzies līdz ar Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremoniju. Trijē filma, kas pavasarī saņēma Zelta Palmas zaru Kannu kinofestivālā, četrās nomināciju kategorijās pretendē arī uz Zelta Globusa balvu, ko piešķir Holivudas Ārzemju preses asociācija.

 Līdz ar šo balvu pasniegšanu Eiropas kino gads ir noslēdzies. Apbalvotās filmas – “Melnās pirts māsība”, “Kritiena anatomija”, “Apsolītā zeme”, kāda jau šobrīd, kāda drīzumā nonāks arī uz Rīgas kinoekrāniem.