18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī rīkotajā Valsts svētku koncertā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata opuss "Vēstule mājai Latvijā". Tajā viņš iedzīvinājis sajūtu, pēc kā iztēlē vai realitātē tiecas daudzi latvieši – ilgas pēc savām lauku mājām.

Šis novembris Maskatam ir īpaši radošs un bagāts ar vairākiem pirmatskaņojumiem. 9. novembrī ciklu ar Ojāra Vācieša dzeju baritonam un pūtēju koncertorķestrim pirmatskaņoja basbaritons Rihards Mačanovskis un orķestris "Rīga" Valda Butāna vadībā, bet 13. novembrī, kad tika atzīmēta Ojāra Vācieša 85 gadu atcere, koris "Vēja balss" ar diriģentu Jurģi Cābuli pirmatskoņa trīs Maskata dziesmas ar Vācieša dzeju.

Nu priekšā lielais nezināmais – nākamais pasaules pirmatskaņojums, simfoniskā miniatūra "Vēstule mājai Latvijā", kuru Valsts svētku svinīgajā koncertā pirmatskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā.

"Tā nav konkrēta māja – drīzāk sajūta. Sajūta par māju, kas noteikti atrodas ārpus Rīgas," skaidro autors. "Kad tiku uzrunāts rakstīt šim īpašajam koncertam, ilgi, ilgi domāju, kas tas vispār varētu būt.

Sapratu, ka jau 45 gadus esmu rīdzinieks – Rīga man kļuvusi ļoti tuva, bet kādos brīžos ilgojos pēc kādas vārdā nenosaucamas vietas, kas būtu kaut kur Latvijas laukos.

Katram no mums ir savi iedomāti tēli vai konkrētas vietas. Esmu novērojis, ka visi latvieši uz to tiecas – arī tie, kuri izklīduši pasaulē: pēc savām lauku mājām. Esmu lasījis par jaunām ģimenēm, kuras pārceļas uz lauku mājām Latvijā – šī sajūta ļoti silda. Par to runāju arī savā skaņdarbā. Bet ja konkrēti, tas ir tāds Līgo dienas rīts."

Un kā skan Artura Maskata novēlējums sev, visiem mums, Latvijai un latviešiem lielajos svētkos?

"Būsim veselīgi un gaiši – mīlēsim un cienīsim viens otru! Cerams, ka simtgade neatstās tikai kampaņas iespaidu, bet gaiši un pozitīvi motivēs darīt tālāk."