Ar divu latviešu komponistu lielajām jubilejām Rīgas Doms 9. un 11. jūnijā turpina savu tiešraižu / neklātienes koncertu sēriju: 9. jūnija koncertā pulksten 19 tiks svinēsim komponistes Indras Rišes jubileju, bet 11. jūnijā pulksten 19 sveiksim Romualdu Jermaku deviņdesmit gadu jubilejā. Latvijas izcilākie solisti un septiņi dažādu paaudžu ērģelnieki. Koncertu tiešraides skatāmas bez maksas, Rīgas Doma Youtube kanālā.

Šobrīd "Klasikā" tiekamies ar Indru Riši, kurai apaļā dzimšanas diena būs 11. jūnijā.

Atzīmējot Indras Rišes jubileju, 9. jūnijā pulksten 19 no Rīgas Doma izskanēs komponistes portrets mūzikā, kuru gleznos trīs lieliskas mūziķes – mecosoprāns Laura Grecka, flautiste Anete Toča un ērģelniece Ligita Sneibe (Latvija/Zviedrija). Vakara programmā gan asprātīgās miniatūras jaunajiem ērģelniekiem “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, gan spēcīgais “Rituāls” no cikla “Spektrs”, gan poētiskie “Saules apmirdzētie”. Flauta ar ērģelēm satiksies “Mijiedarbībā” (1999), bet balsij ar pavadījumu izskanēs pirms dažiem gadiem tapušais cikls “Šis skaistais laiks” (2019).

Indra Riše kompozīciju studējusi Pētera Plakida kompozīcijas klasē (1990). 1993. gadā ieguvusi Dānijas Kultūras ministrijas stipendiju studijām Kopenhāgenā, kur Karaliskajā Dānijas Mūzikas akadēmijā trīs gadus pilnveidojusies kompozīcijā pie Nilsa Rosinga-Skova (Niels Rosing-Schow) un elektroakustiskajā kompozīcijā pie Ivara Frounberga (Ivar Frounberg), kļūdama par pirmo sievieti Dānijā, kura beigusi pilnu kompozīcijas kursu. Strādājusi Kopenhāgenas Karaliskajā operā, Valsts nošu izdevniecībā Samfundet un Dānijas Radio.

Klajā laisti vairāki Indras Rišes autordiski – visjaunākais bērns izauklēts pavisam nesen – šī gada sākumā izdevniecībā “Skani” dienasgaismu ieraudzījusi komponistes ērģeļmūzika albumā “Eņģeļu taures” (Trumpets of Angels). Vairāki darbi iekļauti arī citos CD albumos. Rišes kompozīcijas ir atskaņotas starptautiskos festivālos un koncertos Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Itālijā, Krievijā, ASV, Ķīnā u. c.

Koncertā piedalīsies trīs brīnišķīgas mākslinieces. Ērģelniece Ligita Sneibe, kas ir aktīvi koncertējoša mūziķe un Fēringses (Färingsö) baznīcas ērģelniece un mūzikas dzīves vadītāja (Stokholmas diecēze, Zviedrija). Ar komponisti Indru Riši sadarbojas kopš studiju laikiem, ir vairāku ērģeļdarbu iedvesmotāja un pirmatskaņotāja. Laura Grecka ir Latvijas Nacionālās operas soliste kopš 2010. gada, kas muzicējusi kopā ar dažādiem profesionālem kolektīviem, kā Sinfonietta Rīga un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Koncertējusi Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, kur 2012. gadā Amsterdamas Concertgebouw viņas interpretācijā izskanējis G. Mālera dziesmu cikls Klejojošā mācekļa dziesmas. Anete Toča kopš 2009. gada ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas mūziķe (pikolo flauta un flauta) un kopš 2006. gada ir flautu grupas koncertmeistare Profesionālajā pūtēju orķestrī “Rīga”. Flautiste labrāt spēlē kamermūziku, arī ansambļu Trio NYX un Quintus anima sastāvā.

***

"Man pašai ir liels brīnums, cik ļoti atšķirīgi esmu rakstījusi pirms trīsdesmit gadiem un kā rakstu tagad," intervijā Signei Lagzdiņai atzīst komponiste Indra Riše. "Domāju, tas vairāk saistīts ar attieksmi, ar uztveri – par notikumiem un dzīvi vispār.

Ir sajūta, ka jaunībā viss tika uztverts daudz dramatiskāk, komplicētāk – tagad visas lietas it kā kļuvušas mierīgākas, tvertas no gaišās puses, varbūt arī ar humora piedevu," prāto jubilāre,

kuras darbu nosaukumos patiesi arvien biežāk ienāk saule, daba, joki un jokošanās. “Tumšākie mākoņi izklīst un liekas, ka laiks paraudzīties uz dzīvi no gaišās puses un pasmieties par sevi un lietām, kuras nevaram ietekmēt,” prāto komponiste, kaut pati atzinusi, ka mūzikā jokus izklāstīt ir grūts uzdevums:

"Vēlēšanās iespurgties vietā un nevietā man bijusi raksturīga jau agrā jaunībā, studiju gados, un tas vienmēr tika apslāpēts ar ļoti nopietniem un noraidošiem skatieniem.

Tagad tas ir atbrīvojies. [Arī mūzikā] man tas smiekliņš vienkārši nāk brīvi, un, ja viņš tur ir, tad to ir grūti noslēpt. Par laimi, neviens uz mani vairs nosodoši neskatās," smejas gaviļniece.

Nupat Ineses Lūsiņas publikācijā laikrakstā "Diena" lasām, ka Indra pati savām rokām iestādījusi un rūpīgi kopj 10 hektārus meža! "Jā, tā ir mana otrā stihija – mežs man ir kā zivij ūdens, tajā jūtos ārkārtīgi labi, to pārzinu," stāsta komponiste, kurai mežs ir tas pats, kas citam iemīļotais mazdārziņš – tikai pilnīgi citā kategorijā, protams.

"Ja varu iestādīt mežu, to kopt un skatīties, kā tas veidojas, aug un tam palīdzēt – tā man ir milzīga bauda!

Tajā pašā laikā tas ir arī ļoti smags darbs, turklāt ir ļoti daudzi knifiņi, kas jāprasa sirmajiem mežziņiem un mežkopjiem. Laika gaitā esmu to iemācījusies, bet nu – jā,

līdz tam nu esmu nonākusi, ka man ir mani skaistie meži, ko pati savām rokām esmu iestādījusi."

Tāpēc likumsakarīgi, ka Indras mūzikā bieži ieskanas meža balsis: "Tur ir gan saules apmirdzētie koki, kas agrā pavasarī ir tajā īpašajā salātzaļajā krāsā – to lapiņas trīs un sniedzas pēc saules, gan putnu treļļi, gan pērkona negaisa dārdi. Tam noteikti vajadzētu būt dzirdamam mūzikā."

Ērģelniece Ligita Sneibe, ar kuru sadarbība ilgu gadu garumā raisījusies iedvesmojoša un skaista, savulaik izteikusies, ka Indras Rišes mūzikā var mesties kā atvarā – mežonīgā, nekontrolējamā, bet arī labi organizētā straumē.

Vaicāta, vai ir arī kādi rituāli, kas tiek praktizēti pirms koncertiem, komponēšanas vai dzimšanas dienām, komponiste paskaidro tuvāk: "Varbūt ne gluži ar norisēm saistīti, bet vispār rituāli man ir – sevišķi, ja kaut ko vēlos, tad tas notiek kā lūgšanu veidā – kuru ugunskuru, skatos uguntiņā, piedomāju, ko gribu darīt un ko vēlēties. Pirms komponēšanas vai uzstāšanās gan tā vairāk ir kā iesildīšanās. Rituāls ir krietni garīgāks."