Tūlīt klajā nāks žurnāla "Mūzikas Saule" šī gada pēdējais laidiens, kas veltīts koklēm. Kāpēc tāda izvēle un ko par koklēm mums būs uzzināt? To vaicājam Orestam Silabriedim, "Klasikas" kolēģim un "Mūzikas Saules" galvenajam redaktoram vienā personā.

Orests Silabriedis: Uz laidiena vāka būs Līga Griķe – mēs ļoti priecājamies par viņas panākumiem šeit un sasniegumiem citās zemēs. Kokles bija tēma, pie kuras jau sen gribējās ķerties, bet tā īsti nebija impulsa, jo izrādījās, ka neviens no mums [žurnāla redkolēģijas] šajā jomā tikpat kā neorientējas. Protams,

mums bijuši dažādiem instrumentiem veltīti laidieni, bet kokles visu laiku aizprātā stāvēja, un paldies Ilzei Mednei, kura beigās teica tā diezgan uzstājīgi – ka nu tagad uz Ziemassvētkiem mēs taču varētu beidzot to kokļu numuru uztaisīt!

Un Līgai tik labs gads ir bijis, un tādi panākumi, un Līga būtu uz vāka... Un te nu mēs esam. (..)

Inga Žilinska: Bet kokle jau patiesi ir kā mazās ērģeles – koncertkoklei ir neizsakāmi plašs iespēju loks!

Tomēr

ap kokli jau vienmēr ir tā intriga no senseniem laikiem, kas varbūt pat kādreiz tika mākslīgi uzturēta – ja esi tradicionālās kokles piekritējs, tu noliedz koncertkokli un otrādi – ja spēlē koncertkokli, tad tu nekad dzīvē neskarsies klāt tradicionālajai. Nu, nav tās divas nometnes!

Arī Ansis Jansons sarunā ar Andu Eglīti, kura šobrīd ir galvenā kokles pedagoģe Mūzikas akadēmijā, nerunā par divām antagoniskām nometnēm. Tas tomēr ir viens un tas pats instruments – tās vienkārši ir dažādas iespējas, dažādi skārumi, un man liekas ļoti simpātiski, ka,

šo laidienu gatavojot, mēs arī redzam, ka te ir gan ezotērika, gan metafizika, gan absolūti eksaktas lietas, gan konkrēti repertuāra meklējumi un repertuāra analīze:

Armands Znotiņš un Ernests Valts Circenis klausījušies ļoti daudz koklei rakstītas mūzikas un viņi analizē to. Armands Znotiņš arī raksta par "Altera Veritas" fenomenu jo īpaši. Protams, mēs nevaram iztikt bez Valda Muktupāvela, jo viņš ir, var teikt, Latvijas koklētājs numur viens – tā gandrīz gribētos teikt. Ilze Medne ir saskārusies ar trimdas kokli. Ir, protams, šeit Laima Jansone un Latvīte Cirse, bet ir arī Ģirts Laube, Rihards Valters. Vārdu sakot, kokle pārstāvēta visplašākajā spektrā!

Līga Griķe, starp citu, tikusies arī ar igauņu kolēģi Annu Līsu Elleri, un, ja ne šis "Mūzikas Saules" laidiens, tad, iespējams, abas šo sarunu vēl būtu atlikušas uz pāris gadiem, bet tagad beidzot Tallinā abas tikās un kārtīgi izjautāja viena otru.

Un vēl arī labi, ka mums ir autori no citzemēm – mūzikas instrumentu speciālists Antons Kamenskis no Veļikijnovgorodas piekrita rakstīt par gusļiem. Gusļus un koklei radniecīgos citus instrumentus no tā saucamā Baltijas psaltēija piemin arī Andris Mucenieks, kurš ir doktorants Mūzikas akadēmijā – viņa guru ir Valdis Muktupāvels. Andris gan ir ar latviešu izcelsmi, bet latviski viņš nerunā, visa sarakste mums bija angliski, arī teksts angliski, un Ieva Kolmane to tulkoja – paldies viņai par to. Vārdu sakot, loks ir diezgan plašs. Irisa Priedīte atļāva mums izmantot arī senus materiālus par kokli vizuālajā mākslā.

Nevar teikt, ka mēs būtu kļuvuši daudz gudrāki, bet ceru, ka varbūt drusku atvērtāki pret šo jomu, kas joprojām ir ļoti apspriežama, jo cik nu mēs to kokli varam ārpus Latvijas parādīt?

Kāds būs repertuārs, cik būs cilvēku, kas rakstīs šim instrumentam, cik būs tādu, kuri patiešām no sirds gribēs to izpētīt?

Anna Līsa Ellere no Igaunijas ir viena no dāmām, kas patiesi ar aizrautību preparē un izmanto kokli visdažādākajos veidos un uzrunā komponistus un aicina rakstīt, meklējot netradicionālus skārumus. Viņai iznācis arī pavisam jauns albums, ko drīz varēsim piedāvāt arī "Klasikas" klausītājiem.