Pandēmijas dēļ kolektīviem un to vadītājiem nebija iespēja tikties klātienē un līdz ar to arī mēģinājumu kvalitāte pamazām zuda. Muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa uzsver, ka šajā periodā koros bijis liels cilvēku atbirums, īpaši reģionos, un palikuši tie dalībnieki, kuriem tieši dziedāšana ir ārkārtīgi svarīga, nevis blakus faktori - kopā būšana vai ārzemju braucieni. 

Domas attiecībā uz kvalitātes nozīmi Dziesmu svētkos dalās. Svētku veidotājiem mākslinieciskā kvalitāte ir pietiekami svarīga, taču šķirošana spējīgos un mazāk spējīgos koros, kaut objektīva, parāda to, ka vieni kolektīvi varēs izpildīt sarežģītāku repertuāru, bet citi to nevarēs. 

Vadītāji piebilst, ka svētkos nav gaidāma tāda pati kvalitāte kā, piemēram, 2018. gadā, un ka šoreiz viss būs nedaudz citādāk kā ierasts. Taču svētki tiek gaidīti gan no vadītāju, gan dalībnieku puses. 

Diriģentu vidū arī dalās viedokļi par to, vai būs pietiekami daudz laika sagatavoties svētkiem, taču svarīgākais ir tas, ka tie notiks!

Par to sižetu cikla "Dziesmu svētku krustcelēs" 2. sērijā runājam ar muzikoloģi Ilzi Šarkovsku-Liepiņu, Tukuma apriņķa deju virsvadītāju Zandu Mūrnieci, Valmieras novada deju kolektīva "Sadancis" vadītāju Līgu Bikši, Latvijas Universitātes kolektīvu vadītājiem Noru Žeiguri (koris "Dziesmuvara") un Jāni Puriņu (LU pūtēju orķestris), kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Signi Pujāti. 

Sižetu ciklu veido Latvijas Universitātes studentes Una Zvejniece, Paula Jaunslaviete, Liene Braunberga.