"Klasikas" viesis  - pasaulē atzītais kontrtenors Jakubs Juzefs Orlinskis, kura koncerts  Latvijas Nacionālās operā notiks 1. maijā. Pēc «New York Times» uzskatiem «Orlinska izpildījumā skaista skaņa ir apvienota ar neparastu balss tembra un spozmes vienotību visā diapazonā». Ietekmīgais britu medijs «The Telegraph» viņu nosaucis par 2018./2019. gada sezonas galveno zvaigzni līdzās slavenajiem operas māksliniekiem Jonasam Kaufmanim, Elīnai Garančai. Dziedātājs jau trīskārt saņēmis starptautisko klasiskās mūzikas nozares balvu «Opus Klassik», ir «Grammy» godalgas laureāts un ieguvis «The International Opera Awards 2021» atzinību Solo albuma nominācijā (kopdarbā ar Maksimu Jemeļjaničevu un viņa orķestri «Il Pomo d’Oro»).

2018. gadā Orlinskis parakstīja ekskluzīvu līgumu ar skaņu ierakstu kompāniju «Warner Classics/Erato», un jau tajā pašā gadā iznāca viņa pirmais mūzikas CD «Anima Sacra», kas izpelnījās kritiķu atzinību un «Opus Klassik» balvu. Latvijas Nacionālajā operā Jakubs Juzefs Orlinskis dziedās savu jauno programmu, kurā skanēs Henrija Pērsela, Johanna Jozefa Fuksa, Georga Frīdriha Hendeļa, kā arī poļu komponistu Mečislava Karloviča, Staņislava Moņuško un Henrika Čiža skaņdarbi. Klavieru pavadījumu  atskaņos  Mihals Biels.

Inta Zēgnere: Vai tiešām nekad neesat bijis Latvijā pat kā tūrists?

Nē, patiešām nekad, tāpēc man šis ceļojums vēl jo vairāk šķiet aizraujošs, jo tas nozīmē atklāt jaunas vietas, jaunu vidi.

Tas ir ļoti interesanti, kā mūzika atrod sev "aģentus" vai vēstniekus, kas to pārstāvēs. Kā mūzika atrada jūs? Esat nācis no muzikālas ģimenes? Varbūt katru nedēļu apmeklējāt operu un klausījāties baroka mūzikas koncertus?

Nē, nepavisam. Mana ģimene ir saistīta ar  vizuālo mākslu. Mamma ir gleznotāja un skulptore, bet tēvs gleznotājs un grafiskais dizaineris. Savukārt vectēvs un vecmāmiņa abi ir arhitekti. Tiesa, tad, kad vectēvs strādāja savā darbnīcā, tur bieži skanēja klasiskā mūzika. Savukārt es,

kad vēl biju bērns, sāku dziedāt amatierkorī, un šī nodarbe kļuva par manu aizraušanos. Mēs sniedzām koncertus, braucām uzstāties, brīnišķīgi pavadījām laiku kopā, tika rīkotas kora nometnes…Vēl joprojām man ir draugi no kora laikiem.

Vai jau toreiz sākāt apzināties savu balsi? Varbūt bijāt solists korī?

Visi zēni jau  toreiz korī dziedāja augstajos reģistros, jo balss lūzums nebij noticis. Bet tad, kad biju kļuvis 16 gadus vecs, neliela grupa no mūsu kora nolēmām, ka dibināsim ansambli. Bijām deviņi dalībnieki, kas vēlējas atskaņot viduslaiku dziedājumus. Pēc tam sākām interesēties par renesanses mūziku, bet tai jau bija vajadzīga arī kontrtenoru iesaiste. Es tajā laikā ansamblī biju basbaritons.

Kurš tad dziedās kontrtenora partiju? Mēs nolēmām, ka vilksim lozes. Tā sanāca, ka vienu lozi izvilku es, bet otru mans draugs. Un turpmāk  mēs sākām dziedāt  kā kontrtenori.

Protams, ka nemaz nezinājām, kā to profesionāli dara, bet jebkurā gadījumā tas mums sagādāja daudz prieka. Vēlāk jau sāku piedalīties meistarklasēs, mācījos pie Evas Komarovskas, kas mani sagatavoja iestājeksāmeniem  Friderika Šopēna Mūzikas universitātei Varšavā, bet tur par manu skolotāju kļuva Anna Radzievska (Anna Radziejewska), kurai iesmu ļoti pateicīgs par stabilajiem pamatiem. Vēlāk turpināju Operas Akadēmijā pie Matiasa Reksrota un Eitana Pessena, bet Džuljarda skolā turpināju mācīties pie Edītes Vīnsas (Edith Wiens).

Skatījos ierakstu, kā jūs piedalāties Džoisas di Donato meistarklasēs, un kā viņa jūs slavēja gan par balsi, gan par ļoti atbilstošo  instrumentālo  frāzējumu. Laikam tas bija liels uzmundrinājums no viņas  dzirdēt šādas uzslavas.

Jā , protams. Tā bija  lieliska pieredze, esmu viņai ļoti pateicīgs. Bet jau divus gadus vēlāk mēs sastapāmies uz operas skatuves, jo mani palūdza „ielekt” Hendeļa operas „Agripīna” izrādē, kur Džoisa di Donato bija galvenajā lomā, bet es biju Otone, kas ir ļoti liela loma. Izrāde tika ierakstīta un nominēta Grammy balvai. Tas man bija ļoti liels notikums.

Kas ir jūsu iemīļotākie varoņi uz skatuves?

Ir  tik daudz lieliskas mūzikas. Protams, man patīk dziedāt Rinaldo lomu Hendeļa operā „Rinaldo”, bet, piemēram, atlasē es dziedāju Oberonu no Bendžamina Britena operas „Sapnis vasaras naktī”, un tas arī bija fenomenāli, un tā nebija baroka mūzika.

Tad vēl viena no iemīļotākajām lietām, ko esmu veicis, ir Džonatana Dova opera „Lidojums”. Tas ir laikmetīgs darbs, kas speciāli tika komponēts Glaindbornas festivālam, un darbs ir absolūti ekstraordinārs. Šajā operā man bija bēgļa loma. Fantastisks darbs. Es to gribētu dziedāt vēl.

Bet, protams, ir ļoti daudz iespēju baroka mūzikā. Piemēram, nesen dziedāju alta partiju J.S. Baha "Svētā Jāņa pasijā" Lielajā Piektdienā Svētā Toma baznīcā Leipcigā - pilsētā, kur Bahs to ir  komponējis tieši pirms 300 gadiem. Tas ir bezgala aizraujoši iesaistīties tādos projektos, tie man ir ļoti lieli un svarīgi atskaites punkti, ko es tiešām  novērtēju un par kuriem esmu pateicīgs.

Kāda ir jūsu sadarbība ar ansambli Il pomo d’Oro? Šķiet, ka šī mūziķu grupa ieņem īpašu vietu jūsu dzīvē.             

Jā, pilnīgi noteikti.

Kad sāku ieskaņot albumus, manas ierakstu kompānijas Warner Classics un Erato man vaicāja: ”Vai jūs gribētu veikt ierakstu kopā ar Il Pomo d’Oro? Es biju šokā, jo vēl biju pavisam jauns, bet šie mūziķi  sadarbojās ar tādām zvaigznēm kā Franko Fadžoli, Makss Emanuels Cenčičs, Džoisa Di Donato, ar patiešām ļoti spožām zvaigznēm.

Man tas bija milzīgs gods tikties ar  Džulio Dalesio, kurš ir gan menedžeris, gan pats arī spēlē ansambļa sastāvā. Es viņam pastāstīju par sava pirmā albuma ieceri, viņam tā patika, un mēs sākām kopā pie tā strādāt. Tā nu kopš 2018. gada mēs visu laiku sadarbojamies, jo es mīlu šos mūziķus. Viņi ir ļoti draudzīgi un arī lieliski mākslinieki.Tas ir viens no vislabākajiem baroka ansambļiem pasaulē. Man tā ir liela privilēģija un prieks ar viņiem kopā gan spēlēt, gan ceļot.

Savukārt Rīgā jūs sniegsiet solo koncertu.Ko esat izvēlējies šai programmai?

Man ļoti patīk sadarboties ar Mihalu Bielu (Michał Biel). Viņš ir izcils pianists un arī mans ļoti labs draugs. Tas ir tik interesanti, intriģējoši un fascinējoši  atklāt publikai īpaši poļu dziesmas. Protams, mums ir arī baroka skaņdarbi.

Mēs sāksim koncertu ar baroku un noslēgsim ar baroku, bet pa vidu atskaņosim poļu mūziku, kuru mums ļoti patīk atklāt publikai īpaši ārpus Polijas, lai  parādītu, kāda ir poļu mūzika, kāds ir mūsu mantojums.

Ar šīm dziesmām esam apceļojuši gandrīz visu Eiropu un arī Ziemeļameriku un tagad esam priecīgi atvest tās uz Latviju.

Kas tās ir par dziesmām? Tās ir tautas dziesmas vai varbūt baroka mūzika?

Nē, tā nav baroka mūzika. Tās ir dziesmas no 19. gadsimta beigām  un 20. gadsimta sākuma. Tās ir dziesmas, kuras komponējis, piemēram, Staņislavs Moņuško, Mečislavs Karlovičs un Henriks Čižs. Šādas trīs dziesmu grupas mēs atvedīsim uz Rīgu. Dziesmas ir patiešām brīnišķīgas un emocionāli  piesātinātas. Piemēram, Karlovičs rakstīja šīs dziesmas, kad Polija reāli neeksistēja uz pasaules kartes, jo mēs bijām okupēti. Un šajās dziesmās jūs tiešām sajūtat, gan cīņu, gan cerību, gan mīlestību un ilgas. Šajā mūzika ir ieaustas ļoti dziļas un spēcīgas  emocijas.

Domāju, ka klausītājiem nav noslēpums, ka daudzus gadus aizraujaties ar breiku. Baroks un breiks šķiet pavisam nesavienojamas lietas.

Esmu nodarbojies ar daudziem sporta veidiem, bet breiks man patīk īpaši, jo tas ir ļoti radošs. Tajā ir gan kustība, gan māksla, gan brīvība, jo vari darīt visu, ko vien vēlies un kā vēlies. Un tas viss ir apvienojumā ar mūziku. Es joprojām ar to nodarbojos.

Vai jūs izmantojat šīs savas spējas arī uz skatuves?

Jā. Eksanprovansā bija izrāde, kur es breikoju, tad vēl izrāde Frankfurtē un Glaindburnā. Esmu to darījis ari Sanfrancisko un Metropoles opernamā Ņujorkā. Ne vienmēr breikoju, bet izmantoju spējas un iemaņas, ko esmu apguvis, kādus atsevišķus elementus.

Vai Rīgā mēs arī to piedzīvosim? Protams, ka galvenais iemesls, kas ir kā magnēts doties uz koncertu, ir jūsu balss, taču arī šī otra spēja ir intriģējoša.

Nedomāju, ka to pielietošu, jo uz Rīgu dodos, lai dziedātu, bet, kas zina … Ja publika būs iekarsusi, var notikt visādi pavērsieni (smejas). To iepriekš nevar paredzēt.Tieši tāpēc jau dzīve ir skaista.