Iepazīstam neparastu un neierastu instrumentu Amsterdamas Musikgebouw Mazajā zālē, kur pēc restaurācijas 2009. gadā tika ievietotas Fokkera 31 toņu ērģeles. Par tām sociālajos medijos pastāstīja latviešu ērģelniece Una Cintiņa, kurai bija iespēja pie ērģelēm muzicēt.

Ērģeļu autors ir fiziķis Adrians Fokkers, kuru interesēja arī mūzikas teorija. Iedvesmojoties no Kristiana Heigensa teorijas pētījuma par 31 toņu skaņojumu, viņš 1950. gadā īstenoja savu sapni, uzbūvējot ērģeles. No 1950. līdz 2000. gadam tās bija izstādītas Teilera muzejā Hārlemā, bet pēc restaurācijas 2009. gadā Fokkera ērģeles, ko tagad pilnībā modernizējis ērģeļbūvnieks Pels & Van Leeuwen, tika novietotas Musikegebouw koncertzālē.

Fokkera ērģeles ir īpašas ar to, ka oktāva ierasto 12 skaņu vietā oktāva sadalīta 31 daļā un ļauj spēlēt tīrā „meantona” temperācijā, ko nevar piedāvāt ierastās  ērģeles.

Musikgebouw koncertzālē tiekamies ar ērģelnieku Eri Lievonenu, kurš kopš 2009. gada ir unikālo mikrotonālo "Fokker" ērģeļu ērģelnieks Amsterdamas Musikgebouw koncertzālē. Pateicoties tam, viņš ir kļuvis par vienu no vadošajiem mikrotonālās mūzikas izpildītājiem pasaulē.

Ere Lievonens: 31 tonis oktāvā veido labu skaņojuma sistēmu, jo tā piedāvā vairāk intervālu, kuri savstarpēji ir labāk saskaņoti nekā ierastajā 12 skaņu sistēmā.

Šo skaņojumu izmantoja  jau 16. gadsimtā un ar šo sistēmu praksē varam iegūt  dabīgi tīru tercas intonāciju, kas 12 toņu sistēmā ir visnesaskaņotākais intervāls.

Tomēr mēs esam pie tā tik pieraduši un lielākā daļa cilvēku neapzinās, cik liela atšķirība ir starp temperēto un īsto, dabīgo tercas intervālu. Skaņojuma īpatnības skar arī kvintas intervālu un piedāvā daudzveidīgas intervālu un akordu saskaņas.

Vai šādas ērģeles ir populāras pasaulē?

Šīs bija vienīgās 31 toņu ērģeles pasaulē, bet pirms dažiem gadiem tika uzbūvētas vēl vienas Bāzelē, Šveicē. Tās gan ir daudz mazākas, un tikai šīs var salīdzināt ar „normālajām” ērģelēm.

Vai daudzi komponisti raksta darbus šīm ērģelēm?

Jā, nosacīti. Kopš 1950. gada, kad šīs ērģeles tika uzbūvētas, ir komponistu pieplūdums, kurus interesē  šis instruments. Arī tagad ieinteresētu skaņražu vidū ir  gan jauni, gan jau atzīti komponisti un repertuārs nepārtraukti pieaug. Protams, ir žēl, ka šos skaņdarbus nevar spēlēt nekur citur. Bet šeit ir arī lieliski atskaņojama senāku gadsimtu mūzika no agrīnā baroka laikiem, jo

31 toņa sistēma ir gandrīz identiska „meantone” skaņojuma sistēmai, kas bija vadošais izkārtojums 16./ 17. gadsimtā.

Kādās noskaņās komponisti dzird šo instrumentu?

Dažādi komponisti raksta visdažādākajos stilos, sākot no avangarda līdz ļoti tradicionālai tonālai mūzikai, ar popmūzikas elementiem un elektroniskās mūzikas ietekmēm

Ko ir vieglāk nospēlēt uz šīm ērģelēm, salīdzinot ar parastajām?

Tas ir patiešām labs jautājums. Es par to nekad nebiju domājis. Vai ir kaut kas, ko varat  iedomāties ?

Šeit palīgā tiek saukta Una Cintiņa, kura vērš uzmanību uz taustiņu atkārtošanos.

Tātad  jūs varat mainīt  roku pozīciju, atrodot sev ērtāko.

Ir iespēja izvēlēties ērtāko pozīciju, jo viena un tā pati skaņa rodama vairākos taustiņos. Tātad  varam izvēlēties, kuru spēlēt, atkarībā no akorda un rokas pozīcijas.

Vienu un to pašu akordu var spēlēt sarežģītā vai vienkāršā salikumā. Tas dod vairāk iespēju un  prasa laiku, lai izdomātu labāko variantu. Būtībā šis princips ir līdzīgs podziņu akordeonam.

Vēlējums ērģelniekiem – kāpēc būtu jāapgūst 31 toņu ērģeles?

Viens no iemesliem - iespēja izbaudīt 31 toņu izkārtojumu un to, kā skan senā mūzika skaņojumā, kādā tā tika rakstīta. Un vēl viens iemesls –   jaunas skaņveides meklējumi, improvizējot pie šīm ērģelēm vai ja esat pietiekami drosmīgs, arī lai atskaņotu nesen rakstītu mūziku uz šī instrumenta.

Rosinājums komponistiem?

Komponistiem šīs ērģeles piedāvā jaunas neierastu skaņu, krāsu, harmoniju iespējas, kuras veido nelielie attālumi starp mikrotoņiem.

Otra iespēja ir kontrolēt ērģeles ar datoru, piedāvājot ērģelēm tādus uzdevumus, kurus neviena cilvēciska būtne nespētu nospēlēt – ne skaņas apjoma, ne ātruma ziņā tā, kā to varētu izdarīt dators vai robots.

Inga Saksone tikās arī ar latviešu ērģelnieci Unu Cintiņu, kuras radošā darbība ir saistīta ar Nīderlandes mūzikas dzīvi un kurai pateicoties viesojāmies Amsterdamas Musikgebouw koncertzālē. Drīzumā klajā nāks Unas un vijolnieka Induļa Cintiņa albums ar latviešu komponistu ērģeļmūziku, kā arī gaidāma Unas viesošanos vasarā pie Rīgas Doma ērģelēm.