Jaunākajā raidieraksta epizodē režisors Linards Āboltiņš par savu pieredzi ar UDHS un autiskā spektra traucējumiem, kurus komentē psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.

Diāna Zande: "Kādreiz tika uzskatīts, ka UDHS jeb uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms vai UDS jeb uzmanības deficīta sindroms ir tikai bērniem. Šodien ir skaidrs, ka šis sindroms turpinās arī daudziem pieaugušajiem, un tam ir ļoti stiprs bioloģiskais pamats. Tas iedzimst paaudzēs." 

Kā saprast, vai cilvēkam ir UDHS:

  1. grūtības iesākt vai pabeigt darbus un spēt sekot plānveida darbībām;
  2. viegli darīt darbus, kas ir spontāni, bet grūti veikt pašorganizējošus uzdevumus;
  3. izteiktāk kā citiem - aizmāršība, neuzmanības kļūdas.

"Katrs no šiem uzskaitītajiem parametriem konkrētā laika posmā vai dzīves situācijā ir normāls. Taču, ja cilvēks jūt, ka lielākā daļa no šīm lietām tomēr attiecas uz viņu un traucē ikdienu, tad ir vērts padomāt, vai tie nav UDHS/UDS simptomi. 

Es nenosaucu visus simptomus, lai neļautu cilvēkiem pašdiagnosticēties."

Savukārt Linards Āboltiņš par savu pieredzi ar uzmanības deficītu saka, kā jau jebkura cita lieta, arī UDHS ir novērojama un par to var izdarīt secinājumus, un censties nekāpt atpakaļ pazīstamos grāvjos. Linards turpina: "Līdz ar to tas, ka tev ir uzmanības deficīts, nenozīmē, ka tas dod atlaides. Tā nav lieta, ko tu ierakstīsi savā CV, un visi ar to rēķināsies. Tev ir darbs, tev ir mērķi – centies to izdarīt!

Laikam ejot, esmu sapratis, ka UDHS ir aspekts, ar kuru sev nekad nebūšu garlaicīgs. Manas smadzenes vienmēr mani spēs pārsteigt nesagatavotu." 

Otrā lielā tēma šajā epizodē ir autiskā spektra traucējumi. Psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande saka, ka mūsdienās notiek pāreja no autisma un aspergera jēdzienu lietojuma uz autiskā spektra traucējumiem:

"Arī autiskā spektra traucējumi ir saistīti ar mūsu attīstību un bioloģiju, ar mūsu galvas smadzenēm. Šis traucējums ilgst visa mūža garumā un ietekmē, kā cilvēks saprotas ar citiem cilvēkiem, kā viņš veido sociālo mijiedarbību, vai viņam ir iztēle un tamlīdzīgi. 

Tās ir noteiktas iezīmes, kas izriet no specifiskas galvas smadzeņu darbības, kuras rezultātā cilvēks pieredz pasauli nedaudz atšķirīgā veidā kā vairums cilvēku mūsu kultūrā." 

Linards Āboltiņš: "Liela daļa sabiedrības dzīvo kolektīvā burbulī. Kad kāds pasaka vārdu autisms vai autiskā spektra traucējumi, viņi uzreiz iedomājas sociālās aprūpes namu, cilvēku ar noteiktu sejas formu un tamlīdzīgi, kas nav attiecināms uz mani. Tādā ziņā tas var samulsināt cilvēku, kas ar to nav saskāries. Tāpēc autiskā spektra traucējumu vietā es izvēlos teikt aspergera sindroms. 

Man liekas, ka visas diagnozes tā arī būtu jāuztver – nevis kā spriedums, bet mācību grāmata par sevi."

Vairāk klausieties epizodē.

Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.