Dzejniece Marija Luīze Meļķe par pasaules norisēm, dzīves dzīvošanu šobrīd, garīgo veselību, jūtību un dzeju

Tāda nozīmīga attieksme, ko esmu attīstījusi nesenākā laikā, ir par to, ka bieži kaut kādi traucējumi ir pārprasti labi impulsi. Tas nav ļaunums, kas pārņem cilvēku. Arī es savu trauksmi esmu nosodījusi, domājusi, ak, ja man nebūtu trauksmes, es varētu labāk iekļauties, izdarīt visus darbus un tamlīdzīgi. Bet nedaudz pašķetinot, kas tad ir tā dzīve bez trauksmes, ko esmu it kā vēlējusies, saprotu, ka tā nozīmē “Ja man nebūtu trauksme, tad es varētu neko nejust un pakļauties visam, ko citi cilvēki vēlas, un izdarīt tā, kā citi no manis sagaida, un nemaz nedomāt par to, kā es jūtos." Bet vai tā ir dzīve?

Mentālās veselības problēmas nav skāde vai kroplība. Šīs lietas nerodas no zilas debess. Tām vienmēr ir iemesli, ko grūti laicīgi uztaustīt.

Āda ir aizsargslānis. Liekas savādi, ka tā ir tik jūtīga, jo tā ir virskārta, pret kuru viss var sisties. Tā sargā visu to, kas ir zem tās. Bet tieši tāpēc, ka āda ir jūtīga, tā sargā. Jūtīgums ir tas, kā šī sargāšana izpaužas. Tās spēks ir jūtībā. Cilvēkam nekad nevajadzētu vēlēties just mazāk, jo tādā veidā viņš pieļauj, ka ļaunas lietas ar viņu var notikt. Tas var aiziet uz dziļākiem audiem un iekšējiem orgāniem. 

Ja tu nejūti, tu sevi nesargā.

Vairāk klausieties epizodē.

Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.