Raidieraksta jaunās sezonas pirmais viesis, komponists Jānis Petraškevičs dalās savā pieredzē ar logoneirozi jeb stostīšanos

Cik esmu lasījis, logoneiroze skar ap 1% pasaules iedzīvotāju un tai nav izpētīti cēloņi. 

Līdz desmit gadu vecumam biju absolūti laimīgs, kā dzīve rit uz priekšu, un tad tas sāka mainīties. 

Atceros, ka vēlējos kaut ko pateikt, bet jutu fizioloģisku bloka sajūtu, vienkārši nespēju to izdarīt.

"Šķiet, ka man palīdz analītiskā domāšana, kas ļauj analizēt situācijas un mēģināt saprast, ko, kāpēc es daru tieši tādā veidā. Būtībā ir tā, ka es nepārtraukti kontrolēju savu runas veidu. Tā ir nepārtraukta analīze –, kā es teikšu to, kādā veidā tam blokam pāriet pāri, kā kaut ko pateikt citādākā veidā."

Tas ir nepārtraukts darbs, bet, ņemot vērā to, ka tas ir tik ilgi un nepārtraukti, tad esmu to attīstījis jau stipri vien ātrā tempā, tas notiek automātiski.

"Runas pieeja, kādu vispatīkamāk realizēt man pašam, ir iedvesmota improvizācija. Tu pārzini tematu, par ko stāstīsi, bet tai pašā laikā spēj pilnīgi brīvi izmeklēt ceļu, kā stāstam iziet cauri."

Stostīšanās ir runas veids, kas cilvēkos izraisa neērtības sajūtu, jo mēs ar to saskaramies reti un nav īsti skaidrs, kā uz to reaģēt. Taču es neuzskatu, ka tas ir kaut kas slikts. Tas ir tāpat kā citas lietas, ko cilvēki dara dažādos veidos

Vairāk klausieties epizodē.

Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.