Komponists Krists Auznieks par piederību LGBT kopienai, sevis apzināšanos un pasaules pieredzi

“Man ir bijusi iespēja pabūt vietās, kuras ir pārvarējušas šo problēmu. Vietas, kurās tā nemaz nav problēma, un par to teju nemaz nav jārunā. Rietumu pasaulē tas ir saprasts un ticis risināts pēdējos 30 gadus. Es nevaru nevienam šeit esošam pārmest, ka viņi par to nerunā. Bet tai pat laikā tas ir ārkārtīgi svarīgi. Šeit eksistē tāds mūžīgais ritenis. Mēs nerunājam tāpēc, ka mums ir bail, bet mums ir arī bail tāpēc, ka cilvēki par to nezina, un cilvēkiem ir bail tāpēc, ka viņi par to nezina.”

“Mēs kā sabiedrība aktīvi kultivējam burbuli, kurā neļaujam cilvēkiem realizēt savu potenciālu. 

Iedomājieties, ko sabiedrība varētu iegūt, ja katram, kurš identificējas kā LGBT kopienas pārstāvis, mēs ļautu vienkārši piederēt kopienai, nevis nosodīt viņu par to. Potenciāls valstī būtu milzīgs.

“[..] Tev ir iespēja uz sevi palūkoties no ārpuses un redzēt, ka tas, kā tu dzīvo nav absolūtais rāmis, bet tas ir tikai viens no daudziem rāmjiem. Brīdī, kad to apzinies, tu kļūsti pazemīgāks un respektē to, ka citam var būt cits rāmis. Tu nejūties, ka tev ir tiesības kāda rāmi iznīcināt. Ļoti daudzi un dažādi rāmji ir vienlīdz labi un pareizi, ja nu vienīgi tie nav patiešām destruktīvi. 

Var rasties sajūta, ka es paņemu savu rāmi un cenšos to uzlikt citiem. Bet ļaujiet man paskaidrot atšķirību. Tā atšķirība ir tāda, ka mans rāmis atļauj citu rāmju eksistenci. 

Vairāk klausieties epizodē.

Podkāstu var klausīties arī populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple Podcasts, Google Podcasts u.c.