1. martā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris saviem klausītājiem dāvāja Riharda Vāgnera mīlasstāsta “Tristans un Izolde” otrā cēliena koncertiestudējumu un slaveno “Izoldes mīlasnāvi”. Pie diriģenta pults stājās LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, solisti bija pasaules mērogā ievērojami Vāgnera mūzikas dziedātāji: zviedru soprāns Irēne Teorina (Izolde), amerikāņu tenors Korbijs Velčs (Tristans), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Brangēna) un latviešu basbaritons Egils Siliņš (Marks). Melota lomā – Latvijas šābrīža spožākais tenors Mihails Čuļpajevs.

“Uzskatu šo par vienu no izcilākajiem sasniegumiem 19. gadsimta operas žanrā – ar revolucionāru, tolaik vietām pat ekstrēmu muzikālo izteiksmi. Tā ir opera ar spēcīgu ne tikai saturisko, bet arī muzikālo naratīvu – viennozīmīgi sarakstīta “par agru” savam laikam. Mūzika, kas fascinē, ietekmē un nenoveco,” saka Andris Poga.

Latvijā operas “Tristans un Izolde” pilniestudējums notika 1921. gadā Teodora Reitera vadībā, titullomas dziedāja Rūdolfs Bērziņš un Olga Pļavniece. Simfoniskajās programmās skanējis Ievads un “Izoldes mīlasnāve”, savukārt 1989. gadā iestudēta horeogrāfes Janīnas Pankrates baleta viencēliens ar Vāgnera operas “Tristans un Izolde” mūziku.

Šeit - diriģenta Andra Pogas stāstītais "Klasikā", kā arī Oresta Silabrieža un muzikologa, LNO dramaturga Mikus Čežes pirmskoncerta sarunas par mīlestības šķautni Riharda Vāgnera dzīvē un daiļradē Lielās ģildes Minsteres zālē.