2008. gada 13. februārī "Latvijas Koncertu" rīkoto festivālu "Vīnes klasika" Lielajā ģildē noslēdza Liepājas Simfoniskais orķestris ar diriģentu Imantu Resni. Toreiz un šovakar - Ludviga van Bēthovena Septītā simfonija un Ceturtais klavierkoncerts, kurā solists bija Valērijs Afanasjevs.

No Beļģijas viņš bija atbraucis, kur dzīvo jau kopš 70. gadiem, kad pēc uzvaras Karalienes Elizabetes konkursā un sekojošās koncertturnejas viņš lūdza politisko patvērumu un drīz vien kļuva par Beļģijas pilsoni. Dzīvojis arī Versaļā, Francijā. Šobrīd Valērijam Afanasjevam ir 76 gadi, bet Bēthovena Ceturto koncertu Rīgā atskaņojot bija 60.

Afanasjevs pēta un pazīst ne vien mūziku, kurai savos 70 ieskaņotajos albumos pats raksta komentārus, bet arī vīna šķirnes un markas, Danti un Šekspīru, un senlietas, kuras kolekcionē. Aizvien biežāk uzstājas arī kā diriģents, apzināti tiecoties imitēt Furtvengleru vai Mengeldbergu, vai Valteru, vai Klempereru. Ik gadu viņš klajā laiž kādu grāmatu - romānu, garstāstu, dzeju vai pētījumu, visbiežāk angļu vai franču valodā un četrās valodās piedāvā pats izspēlēt kādu no diviem saviem teatrālajiem uzvedumiem, veltītiem Musorgska "Izstādes gleznām" un Šūmaņa "Kreislerianai". Reiz kāds kungs pēc kāda Afanasjeva koncerta viņam sacījis: "Šovakar jūs iemācījāt mani klausīties klusumā". Afanasjevs, to atceroties, saka: "Es ļoti ceru, ka kaut kur dzīvo arī otrs šāds cilvēks. Un trešais arī".