Šī gada 11. janvārī ar svētku koncertu savu 104. dzimšanas dienu svinēs Jāzepa Vītola dibinātā Latvijas Mūzikas akadēmija, un nozīmīgāko apbalvojumu – Gada balvu jaunajam mūziķim – par izciliem sasniegumiem un radošu aktivitāti 2023. gadā saņems klavierspēles students Daniils Mickevičs un kordiriģēšanas students Artūrs Švarcbahs, savukārt ar akadēmijas un "LMT Gada balvu" mācībspēkam tiks godināts kompozīcijas pasniedzējs, docents Jānis Petraškevičs.

Ciklā "Latvijas koncertālēs" atgriežamies JVLMA iepriekšējā lielajā notikumā - 2023./2024. mācību gada jaunās koncertsezonas atklāšanas koncertā, kas akadēmijas Lielajā zālē notika 29. septembrī. Godinot pagājušā gada jubilāru, komponistu un LMA kādreizējo rektoru Juri Karlsonu, sezonas atklāšanas koncertā skanēja viņa simfoniskais opuss "Koana", kas komponēts jau pirms pāris desmitgadēm, kā arī viens no Jura Karlsona jaunākajiem garabērniem  – viņa „Kafijas kantāte” klarnetei un klavesīnam ar orķestri un Jura Karlsona pabeigtā un instrumentētā Jāņa Ivanova 21. simfonija. JVLMA simfonisko orķestri diriģēja Kaspars Ādamsons.

"Kafijas kantāte" ir viena no Jura Karlsonaa jaunākajām kompozīcijām, kas tapusi, iedvesmojoties no J.S. Baha "Kafijas kantātes". Jura Karlsona „Kafijas kantātē” solobalsis ir klarnete un klavesīns (klarnetiste Laima Ratniece-Miltiņa un klavesīnists Mihails Pranovičs).
Par šo savu garabērnu, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja orķestra Sinfonia Concertante koncertā pirms gada, Juris Karlsons raksta:  „Reiz, sēžot vasaras dārza terasē un malkojot kafiju, radās doma tuvāk iepazīt Baha «Kafijas kantāti», kuru sen nebiju dzirdējis. Sameklēju notis, uzliku ierakstu un sāku pētīt. Kantāte sarakstīta laikā, kad no Amerikas atvestais aromātiskais dzēriens kļuva īpaši populārs. Kafija pat kā brīnumlīdzeklis tika ieteikta visdažādāko kaišu ārstēšanai. Bahs kantāti rakstīja atskaņošanai slavenajā Leipcigas Cimmermaņa kafejnīcā, kur reizi nedēļā notika koncerti. Oriģinālās kantātes teksts vēsta par Līzes jaunkundzi, kura ilgojas pēc sava līgavaiņa, taču drīz vien par viņas lielāko mierinājumu kļūst kafija. Baha mūzikas impulsivitāte un asprātīgais teksts rosināja manu iztēli uzrakstīt tādas kā variācijas par vienu no kantātes tēmām. Un tā, malkojot kafiju, sajutu dažādus tēlus, kas Baha tēmas rosināti slīdēja pa dārza terasi. Manā kantātē teksta nav, bet ir dziedoša, dažubrīd draiska klarnetes solo balss. Tāpat ir koķetā Līzes jaunkundze, kura spēlē čembalo, un to visu ieskauj barokālas stīgu orķestra krāsas.»