13. decembrī  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē kamerorķestris “Sinfonia Concertante” aicināja uz koncertsērijas “Concerto no A līdz Z” otro koncertu – “Concerto C&D”.

Šajā koncertu ciklā vairāku gadu garumā iecerēts iepazīstināt klausītājus ar ļoti plašu latviešu komponistu loku, koncerta programmas veidojot komponistu vārdu un uzvārdu alfabēta secībā no A līdz Z un īpaši aktualizējot jaundarbus. Arī šajā koncertā izskanēja mazliet piemirstas vērtības līdzās pirmatskaņojumiem.

Latviešu mūzikas klasiku šajā koncertā pārstāvēja Paula Dambja un Induļa Dālmaņa opusi, savukārt pirmatskaņojumu autori Renāts Cvečkovkis un Ernests Valts Circenis vēl ir JVLMA kompozīcijas studenti.

Komponistu Induli Dālmani 2022. gadā pieminējām 100. dzimšanas dienā. Komponists bijis arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (tolaik Latvijas Valsts konservatorijas) mācībspēks, daudzu metodisku materiālu autors un vijolnieks, kura spēlei piemitis neparasti silts skanējums. Koncertā no jauna atdzima Induļa Dālmaņa 1974. gadā radītā vitālā “Pavasara svīta” kamerorķestrim.

Īpaša vērtība ir arī Paula Dambja spriegā Crux atkalparādīšanās orķestru koncertu repertuārā. Kamerorķestris vairākkārt iekļāvis koncertu programmā Paula Dambja skaņdarbus. Pauls Dambis – komponists, ērģelnieks, diriģents un arī talantīgs pedagogs, kura audzēkņu vidū Leons Amoliņš, Ilona Breģe, Selga Mence, Valdis Zilveris, Marina Gribinčika un citi.

Tomēr īpaša vieta šajā koncertā ir jaunajiem komponistiem – Renātam Cvečkovskim un Ernestam Valtam Circenim. Viņu stilistika un muzikālā valoda ir atšķirīga – ja Renāts skaņdarbā “Debesis virs zemes” čellam un kamerorķestrim klausītājus uzrunā ar poētisku un sakrālu vēstījumu, tad Ernesta mūzika - “stari” kamerorķestrim - priecē ar krāsu un tembru saspēli. Abi skaņdarbi tapuši 2022. gadā un koncertā piedzīvoja pirmatskaņojumu.

Renāts Cvečkovskis ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students profesora Viestura Gaiļa diriģēšanas klasē, un šajā koncertā pirmoreiz stājās kamerorķestra Sinfonia Concertante priekšā. Renāts kompozīciju apgūst pie profesora Andra Vecumnieka, bet Ernests Valts – pie Rolanda Kronlaka un Jāņa Petraškeviča.

Ernests Valts Circenis: "Manas kompozīcijas nosaukums ir „stari”, kas man šķita pietiekami abstrakts, bet tajā pašā laikā arī nedaudz konkretizējošs. Šajā gadījumā ar to vairāk domātas garas, plūstošas līnijas.

Kad komponēju, man ir ļoti svarīgi domāt par sajūtu, kā klausītājs jutīsies. Šajā gadījumā mans mērķis bija ļaut klausītājam nonākt tādā plūstošā starā, kas virzās uz priekšu.

Kurp – tas varbūt nav zināms, bet galvenais ir šī plūstamība un iedziļināšanās lietu būtībā. Stīgu orķestrim rakstīju pirmoreiz, un tas bija ļoti interesants process."

Renāts Cvečkovskis: "Pirmsākumos ideja bija rakstīt balsij un kamerorķestrim, bet balss pazuda (smejas) un man pēdējā mirklī vajadzēja uztaisīt versiju čellam un kamerorķestrim. Kardināli skaņdarba koncepcija nemainījās, bet balsi aizvieto čells, un čella solo spēlē Elīza Čaša.

Skaņdarbs sākumā bija domāts kā kamersimfonija, un pēc idejas tā varbūt arī ir, bet, tā kā darbojos garīgajā mūzikā, tad es šo skaņdarbu sauktu par „simfonisko ikonu”.

Tā kā skaņdarbā ir piecas daļas, saliekot tās kopā kā ikonas veidojas ikonostass. Tā arī varētu teikt – ikonostass kamerorķestrim „Debesis virs zemes”."