Veram vaļā albumu, kas ceļu pie klausītājiem sācis tikai maija sākumā – šobrīd Vīnē dzīvojošā Latvijas pianista Antona Rosputjko debijas albumu ar Friderika Šopēna meistardarbiem.

Tā programmā – Šopēna Otrā un Trešā klaviersonāte, kā arī Ceturtā balāde. Taču, lai piedod Šopēns, bet, šķiet, daudziem Latvijas mūzikas mīļotājiem un jo īpaši tiem, kuri seko Latvijas mūziķu gaitām, šoreiz svarīgāks par meistardarbiem ir fakts, ka šis albums ir pirmais vienam no talantīgākajiem Latvijas jaunās paaudzes pianistiem Antonam Rosputjko.

"Viņš ir ārkārtīgi apdāvināts jauns pianists un ļoti interesants mūziķis. Es cienu viņa mūzikas redzējumu, kas ir godīgs un dziļš," - tā par Antonu teicis Šopēna Starptautiskā konkursa laureāts, profesors Pāvels Gililovs,

un šie nav vienīgie cildinājumi, kurus Antons saņēmis no lielajām pasaules pianisma personībām.

Šobrīd Antonam ir 28 gadi un viņš dzīvo Vīnē, bet mēs viņu atceramies kā apdāvinātu jūrmalnieku, kurš jau kopš pavisam jauniem gadiem plūcis laurus Starptautiskos jauno pianistu konkursos Lietuvā, Krievijā, Čehijā, un, protams, arī mājās – Latvijā.

Kopš 17 gadu vecuma Antons dzīvo Austrijā, kur 7 gadus pavadījis Zalcburgas Mozarteum profesora Pāvela Gililova klasē, absolvējot to ar izcilību un piedalījies arī Zalcburgas festivālā!

Pirms gada digitāli klajā nāca Antona minialbums ar Šopēna Trešo klaviersonāti, ko nedēļas jaunāko ierakstu parādē iekļāva arī Spotify komanda. Bet šopavasar dienas gaismu jau ne digitālā, bet gluži taustāmā formātā ieraudzījis Antona debijas albums ar trim iepriekšnosauktajiem Šopēna meistardarbiem.

"Ja kāds man jautātu par galveno izaicinājumu, atskaņojot un ierakstot Šopēna Ceturto balādi un abas klaviersonātes, mana atbilde bez vilcināšanās būtu - piedāvāt kaut ko jaunu, manis paša rastu, taču ne māksloti sagudrotu šajā mūzikā,

kas tik ilgi bijusi neatņemama klasiskās kultūras sastāvdaļa mūzikas mīļotājiem paaudžu paaudzēs," raksta Antons Rosputjko albuma grāmatiņā.

"Šie skaņdarbi vienmēr ir bijuši vilinoši ikvienam pianistam, pat ja to ierakstu ir simtiem, ja ne tūkstošiem. Mēs taču zinām, ka ir desmitiem klavieru skaņdarbu, kas atskaņoti tik bieži, ka nereti mēs izvēlamies sevi neapgrūtināt ar vēl vienu labi zināma skaņdarba klausīšanās reizi. Šopēna Otrā un Trešā klavieru sonāte bieži parādās pianistu solokoncertos.

Ceturtā balāde ir visspēlētākā no Šopēna Balādēm. Tomēr man šo darbu skaistums un iespējas nekad nav izsmeltas, ne tos klausoties, nedz atskaņojot.

Esmu domājis par iemeslu: un iespējamā atbilde slēpjas Šopēna emocijās - cik vien iespējams patiesās, kas klausītājos raisa lielu uzticību.

Šajā albumā ieskaņotajās kompozīcijās virtuozitāte nav nekas cits kā funkcijas serveris - ātrums, kas nepieciešams noteiktas izteiksmes panākšanai, kā tas ir, piemēram, Ceturtās balādes kodas apokaliptiskajā kaleidoskopā.

Šie darbi ir patiesi šedevri, pie kuriem esmu mēģinājis strādāt ar neatslābstošu māksliniecisku uzmanību un cieņu pret pašu mūziku."

Šobrīd ar nepacietību gaidām Antonu uz diviem rudens koncertiem Latvijā: 29. augustā koncertzāles "Lielais dzintars" kamerzālē un 27.novembrī – Mazajā ģildē.