1. oktobrī - Starptautiskajā mūzikas dienā - un sestdienas vakarā, kas LR3 "Klasika" ar operas žanru cieši saistīts, piedāvājam jaunu opermūzikas izlasi - Trinidadā dzimušā soprāna Žanīnes De Bekas (Jeanine De Bique) debijas albumu Mirrors ("Spoguļi"), ko 2021. gadā izdevusi kompānija Berlin Classics un Vācijas Radio (Deutschlandradio).

Žanīnes De Bekas repertuāra stūrakmens līdz šim ir baroka mūzika, un tā tas ir arī šajā albumā, kura satura koncepcija dzimusi sajūgā ar Karību operdziedoni un muzikologu Yannis François, kā arī muzikālajā sadarbībā ar Concerto Köln un diriģentu Luku Kvintavalli (Luca Quintavalle). Tā ir sastapšanās ar baroka laikmetā iecienītām opermūzikas varonēm - Kleopatru, Agripinu, Partenopi, Rodelindu, Dēidamiju un Alčīnu – Hendeļa un viņa laikabiedru mūzikā, atklājoties gan šo varoņu rakstura daudzveidībai, gan katra mūzikas autora rokrakstam. Kleopatru satiekam K. H. Grauna operā „Cēzars un Kleopatra” un G.F. Hendeļa operā „Jūlijs Cēzars Ēģiptē”. Par Hendeļa nozīmību Ž. De Beka izteikusies šādi:

„Hendeļa mūzika mani atbrīvo, es atrodu dziļu rezonansi emocionālajā dziļumā, kurā viņš mūs aizved caur savu varoņu gaitām un sieviešu dzīves perspektīvām. Mans entuziasms pieauga, kad radās koncepcija "Spoguļi", kas iemiesoja mūsu idejas un atbildēja uz maniem sākotnējiem jautājumiem.

Es apzinājos, ka patiesībā esmu kļuvusi par visa albuma spoguli - centrālo sieviešu tēlu, kas ar manu multikulturālā mantojuma izjūtu un enerģiju atspoguļo šo populāro baroka varoņu daudzveidīgo pieredzi.”

Romas imperatores Agripinas tēls šajā albumā atklājas Hendeļa operā „Agripina” (šeit librets vēstī par Agripinu – meitu) un G. F. Tēlemaņa operā Germanikus (nosaukumā izcelts Agripinai – mātei - lemtais Romiešu ģenerālis). Uvertīra no Hendeļa komiskās operas "Partenope" (titulvarone – Neapoles ķēniņiene) atklāj autora prasmi pielāgoties saturam un modes prasībām: te gan franču uvertīras stilistika ar raksturīgo reminora tonalitāti, gan dzīva fūga un itāļu tarantellas ritmi noslēgumā.

Lombardijas ķēniņieni Rodelindu sastopam gan Hendeļa operā, gan vienā no šī albuma pasaules pirmieskaņojumiem – lappusēs no Karla Heinriha Grauna operas „Rodelinda”, kas komponēta teju 20 gadus vēlāk. Vēl vienā pārī sengrieķu mitoloģijas varone – Dēidamija no Skīras salas (Dēidamija ir Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura pirms Trojas kara jūras dieva Nereja meita Tetīda slēpusi savu dēlu Ahileju) pasaules pirmieskaņojumā no itāļu komponista Džennaro Mannas operas „ Ahillejs Skīrā” (Achille in Sciro) un Hendeļa Londonā komponētās pēdējās viņa „itāļu operas”  „Deīdamija”.

Vēl viens atgādinājums par Partenopi itāļu komponista Leonardo Vinči uvertīrā, un noslēgumā, ja ne pati populārākā baroka laikmeta varone Alčīna, un āriju ar tekstu Mi restano le lagrime („Man ir palikušas asaras”) Hendelis uztic galvenajai varonei, bet itālis Rikardo Broski (slavenā kastrāta Farinelli jaunākais brālis), savā operā „Alčīnas sala” (L’isola d’Alcina) - Alčīnas māsai Morganai (arī šis dziedājums pasaules pirmieskaņojums).

„No tā brīža, kad pirmo reizi mēģinājumā izdzirdēju Lukas Kvintavalles ornamentācijām rotāto R. Broski Mi Restano le lagrime versiju, dzirdēju orķestra sudrabaini rotaļīgos un dzintarainos toņus, es zināju, ka esmu atradusi izcilākos izpildītājus” (Žanīne De Beka).

Jaunajam albumam savu vērtējumu sniegs arī raidījums „Orfeja auss” 16. oktobrī.