Šoreiz raidījumā "Bolero" - viss par sambu!
Balles un sporta deju skolotāja Daiņa Liepiņa vadībā apgūstam dažus svarīgākos šīs dejas elementus un noskaidrojam, kā samba radusies un kļuvusi par balles un sporta deju.
"Samba ir ugunīga un jautra Āfrikas ritmos bazēta brazīliešu pāru vai solo deja, kurai raksturīgas daudzveidīgas un lokanas augumu kustības un soļu dažādība," teic deju skolotājs un pačukst, ka tieši samba esot viņa mīļākā latīņu deja.
"Tāpēc, ka sambā ir visi iespējamie soļu ritmi un visas iespējamās auguma kustības, kālab samba ir arī lielākais izaicinājums gan dejotājiem, gan treneriem. Turklāt tās emocionālā puse ir lieliska - priekpilna svētku atmosfēra un mūzika, kas allaž skan mažora tonalitātē," savas simpātijas pamato Dainis Liepiņš un atklāj, ka sambas saknes meklējamas afrobrazīliešu kultūrā un tā veidojusies, sakausējoties ar Portugāles kultūru laikā, kad Brazīlija tika kolonizēta.
Proti, sambas vēsture aizsākusies 16. gadsimtā, kad, iekarojot Dienvidameriku, portugāļu iekarotāji atveda sev līdzi vergus no Kongo un Angolas. Tiek uzskatīts, ka brazīļu sambas pamatā ir Angolas tradicionālā mūzika - semba. Taču grūti pateikt, vai tieši no šī apzīmējuma, kas latviski tulkojams kā aicinājums uz deju, samba guvusi arī savu starptautisko apzīmējumu. Dainis Liepiņš zina stāstīt, ka Eiropā samba nozīmē dažādus mūzikas paveidus, savukārt Brazīlijā ar to saprot tieši tradicionālā un tik neiztrūkstošā karnevāla mūziku.
Balles un sporta deju skolotājs arī atklāj, kālab samba savulaik tikusi aizliegta, kas tai kopīgs ar ābolu sagriešanu, kas šajā dejā savulaik uzskatīts par piedauzīgu un cik piparoti bijuši mūzikas dziesmu teksti. Arī to, kālab augstāko slāņu aprindās to dejot skaitījies nepieklājīgi... Protams, dejai attīstoties, samba pamazām tikusi atzīta arī sabiedrības augstākajos slāņos, un 1885. gadā samba tika atzīta par nevainojamu un graciozu brazīliešu deju.
Kas veicināja sambas iziešanu pasaulē? Izrādās - kinofilmas! Amerika ar sambas ritmiem pirmo reizi tika iepazīstināta brīdī, kad nepārspējamais aktieris un dejotājs Freds Astērs un kinoaktrise Doloresa Delrio 1933. gadā nofilmējās kinolentē "Lidojot uz Rio". Taču dzīvē tā vēl neieviesās. Tas sāka īstenoties tikai 30. gadu beigās, kad ASV viesojās pasaulslavenā dziedātāja Karmena Miranda ar jutekliski izpildīto sambas pamatsoli. Starp citu, viņa piedalījās arī filmā "Tā nakts Rio".
Publikas interesi par sambu palielināja arī Vispasaules izstāde Ņujorkā, kas tika sarīkota 1939. gadā. Tomēr galīgo svētību samba saņēma 50. gadu vidū, kad britu princese Margarita daudzkārt tika redzēta, aizrautīgi dejojot sambu. Tas nozīmēja paša karaļnama atzinību!
Šodien samba pazīstama arī kā brazīliešu valsis. Lai atspoguļotu sambas pareizo raksturu, dejotājam jāsniedz laimīga, flirtējoša un kūsājoša interpretācija, jo samba - tas ir Brazīlijas pulss, muzikāls ekvivalents neapēnotam priekam!
Sambas mūzika ir divu ceturtdaļu taktsmērā un parasti tiek izpildīta diezgan ātrā tempā. Tās oriģinālo skanējumu un maģisko ritmu nodrošina specifisku sitaminstrumentu izmantojums. Tas jo sevišķi raksturīgs Brazīlijas slavenā karnevāla sambai - te ritmu radīšanā drīkst piedalīties tikai un vienīgi sitaminstrumentu arsenāls un pūšaminstrumentu lietošana ir aizliegta. Taču ārpus karnevāla sambas mūzikai pieļaujams plašs instrumentārija klāsts. Tikām dziesmu tematika svārstās no mīlestības līdz pat futbolam un politikai. Mūsdienu deju skolās autentisko sambas mūziku vairs nelieto, jo cilvēkiem gribas dejot pie populārajām melodijām, ko ik dienu var dzirdēt radio un televīzijā.
Interesanti, ka šobrīd pasaulē aktuāli ir ap 20 sambas paveidi, bet karnevālā tiek izmantots tikai viens.
Vācijā uz dzīvi apmetusies vijolniece Dace Salmiņa-Fricena, kura Brazīliju apmeklējusi, iepazīstot sava dzīvesbiedra raduraksturs. Pirmais pārsteigums viņu sagaidījis jau lidostā, kur ikviens tūrists saņēmis autentiskas mūzikas poti.
"Brazīlijā viesojāmies laikā, kad notika vēlēšanas. Pa ielām brauca auto, kas aprīkoti ar lielām skandām, un vai nu bossanova vai sambas ritmos tika daudzināta attiecīgā partija. Jā, jā, Brazīlijā politiskā reklāma netiek izziņota ne medijos, ne plakātos, bet gan izdziedāta! Un cilvēki partiju sarakstus ielāgo pēc dziesmām! Tāda ir Brazīlija - mūzika tur ir vienmēr," savus novērojumus atklāj Dace.
Visbeidzot, kopā ar Raiti Zapacki pētām sambas mūzikas ceļus un neceļus, mēģinot saprast, cik dziļas saknes tā laidusi Latvijā un kurus komponistus-klasiķus ārpus Brazīlijas sambas "vīruss" ķēris vispamatīgāk.
Pirmo reizi vārds "samba" mūzikas kontekstā rodams 1838. gadā - šo vārdiņu laikrakstā minējis kāds brazīliešu mūks Āfrikas tautu vēstures notikumu sakarībā. Bet pilnīgi skaidrs, ka runa bijusi par deju. Tikām pirmā ieskaņotā samba datēta ar 1917. gadu, un 20. gados viens no slavenākajiem sambas komponistiem bijis Kartola. Taču oficiālās mūzikas statusu Brazīlijā samba ieguvusi tikai 1956. gadā.
Košu ieguldījumu sambas popularizēšanā devusi brazīliešu dziedātāja un aktrise Karmena Miranda. Viņas āriene allaž bijusi izaicinoši drosmīga, kālabad viņa bieži dēvēta par tutti-frutti sievieti. Miranda filmējusies daudzās Holivudas filmās, un - jo slavenāka kļuva pati, jo vairāk cilvēki ieklausījās arī viņas dziedātajā sambā.
Ja mūsdienās samba nudien ir starptautisks hīts, tad to nepavisam nevar teikt par Latviju. Tiesa gan, daži mēģinājumi ir bijuši. Piemēram, 1960. gadā Rīgas operetē tika iestudēta Ģederta Ramana operete "Kaijas bez jūras", kas vēsta par latviešu gaitām Brazīlijā, tomēr pieņemšanas izrādē ideoloģisku apsvērumu izbrāķēta un līdz pirmizrādei nemaz nav nonākusi. Tomēr operetes mūzikas fragmenti vēl aizvien glabājas Latvijas Radio fonotēkā.
Brazīliešu ritmu ietekme latviešu mūzikā arī vēlāk bijusi visai inerta. Tiesa gan, savu ieguldījumu latviešu iedzimtās rimtības tramdīšanā sniedzis Ivars Vīgners, Uldis Amoliņš, Alnis Zaķis, Raimonds Pauls un Niks Gothams.
Taču ir arī kāda laba ziņa: Jura Karlsona baletā "Karlsons lido..." efektīgā modes skate notiek tieši sambas ritmos, turklāt tai tipisko instrumentu pielietojumā!
Taču, izceļojot starptautiskajos ūdeņos, viens nu ir skaidrs: kur sākas samba, tur beidzas akadēmiskā mūzika. Ir vērts ieklausīties pasaules skaņražu gara lidojumā!
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (6)
Pēc būtības tas ir tas pats ko teikusi Dzeltenā. Atliek tikai piekrist Dzeltenās skaidrojumam. Vīnē par ballēm var rakstīt katrs kam ir iespēja. Būtu tikai labi ja par Virsnieku balli un studentu korporācijas balli rakstītu presē, to rādītu pa TV. Un jāatceras, ka par ballēm neraksta Latvijas vēstnesī, bet par tām raksta tieši dzeltenā prese. Cilvēki maksā lai par viņiem rakstītu. Ja par kādu runā, viņš ir dzīvs.
Izeja, nerīkot balles, bet ballītes. Tajā pašā laikā nosaukums ballīte neliecina par pasākuma augsto kulturālības raudzi. Visai prasti skanētu LU Ziemassvētku ballīte, Ziemassvētku ballīte banku augstskolā, vel briesmīgāk skanētu Ballīte Kultūras akadēmijā, kurai jābūt galvenajai kultūras nesējai, par ko gan Kultūras akadēmija aizmirsusi (rektors neprot ballē ne dejot, ne atbilstoši ballei ģērbties, ne balli organizēt, kā bija redzams LU ballē). Cenšoties maskēt savu neatbilstību un zemo kulturālības līmeni, vadošās iestādes, ministrijas, augstskolas rīko ballītes, kuras uzdod par ballēm. Faktiski tā ir cilvēku mānīšana.
Tajā pašā laikā, salīdzinot ar balles deju pamatnozīmi - augstākā līmeņa uzvedības kultūru saskarsmē, jau no stāstījuma skaidrs, ka sambas kustības un apģērbs neveicina uzvedības kultūras ievērošanu, nemaz nerunājot par tās pilnīgāku attīstību, bet tieši pretēji - centienus popularizēt nekulturālību, nekaunību, vulgaritāti, kas vienmēr ir vienkāršāk un patīkamāk. Protams, ka laikam ejot, sambas ritmi tiek spēlēti arī ballēs, bet, kā jau šeit runāja, sambas dejošana sambas karnevālā ir viens, dejot sporta deju konkursā ir cits, bet dejot ballē ir atkal kaut kas pilnīgi cits. Katrā minētajā pasākumā sambas dejošanai ir pilnīgi cita tehnika, kas nozīmē - karnevālā dejojošie neprot sambu dejot sporta deju konkursā un ballē, sporta deju dejotāji - neprot dejot sambu karnevālā un ballē, bet ballē dejojošie neprot sambu dejot karnevālā un konkursā. Tas ir jāsaprot, lai nerastos pārpratumi, deju skolotājiem netiktu veltīti pārmetumi un, galvenais, lai paši nejustos vīlušies.
Un vēl viens interesants moments - sambas dejošanu popularizēja valsts augstākā līmeņa vadība - princese. Kamēr vadītāji neprot dejot, tikmēr netiek ieviesta ne samba, ne tango, ne balles dejas. Ja Rundāles pils dārznieks dejos kā pats Dievs, bet pilskungs un citi pietuvinātie dejot nepratīs, nekas nenotiks.
Pašlaik jāpriecājas, ka Latvijā vēl notiek balles un cilvēki tām gatavojas apgūstot balles dejas, kas balles padara aizvien greznākas un to kļūst aizvien vairāk - Rotari klubu rīkotā balle 17. novembrī, ikmēneša balles Mazā Ģildē, Jaunā gada sagaidīšanas balle Ģildē, Virsnieku balle, O. Kalpaka balle, Ziemassvētku balle LLU 13.12., utt.. Visos laikos ir bijuši cilvēki, t.sk. jaunieši kuriem patīk atpūsties kulturālā veidā bez alkohola un apdullinošām vielām.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X