Turpinām pētīt zvanu spēles tradīcijas, šoreiz dodoties uz Austrumiem!

Par zvanu spēles tradīciju un tās funkcionālo nozīmi Ķīnā un Tibetā stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas nodaļas asociētā profesore, Indijas kultūras centra vadītāja Agita Baltgalve, sarunas gaitā atklājot: "Mūzikai te allaž bijusi atšķirīga simboliska nozīme - katrai skaņai un melodijai būtiska valstiskā, morālā, ētiskā un simboliskā nozīme."

Savukārt pareizticīgo zvanu spēles noslēpumus atklāj Pārdaugavas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcas priesteris Jānis Dravants:

"Pareizticīgās baznīcas zvanu un zvanīšanas nolikumā teikts, ka dabiskās zvanu spēles nedrīkst aizvietot ar robotizētu vai mehanizētu zvanīšanu."

Bet par to, kā cilvēka smadzenes analizē instrumentus ar nenoteiktu skaņas augstumu, stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras docents, mūzikas terapeits Valdis Bernhofs, cita starpā atzīmējot: "Katram instrumentam ir savs tembrs, un tembra veidošanā pastāv būtiskas atšķirības. Gongs, tāpat kā zvani, pieder tiem instrumentiem, kuri veido inharmonisko spektru."