Šoreiz raidījumā "Bolero" dominē apcerīgi rāma noskaņa, virknējot variācijas par tēmu "meditācija".

Lūcija Garūta, Jānis Kalniņš, Maija Einfelde, Pēteris Vasks, Jānis Porietis, Gundega Šmite un daudzi jo daudzi citi latviešu komponisti savu skaņdarbu klāstā ievijuši darbus ar nosaukumu "meditācija".

Visupirms muzikoloģe, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Ilma Grauzdiņa skaidro, vai meditācijas kontekstā varam runāt arī par īpašu žanru: "Lai varētu runāt par žanru, jābūt satura un izteiksmes līdzekļu kodolam.

Meditācijai saturiskais akcents patiesi ir tāds, kas varētu ļaut to uzskatīt par atsevišķu žanru. Tai raksturīgs pārdomu raksturs un dziļi koncentrēta ieeja sevī. Jo ne jau katras pārdomas uzskatāmas par meditāciju. Protams, varu sēdēt piekalnītē, skatīties uz skaistu ainavu, ieslīgstot apcerē - bet tā jau vēl nebūs meditācija!

Tā vairāk ir iekšupvērstais skatiens, sevī vērstais skats. Kādi izteiksmes līdzekļi tai raksturīgi? Ļoti individuāli: Šostakovičam, piemēram, meditatīvā melodija nāk ar grūtību, katrs vārds ir pārdomāts, katram motīvam - savs svars. Turpretī Pertam raksturīga sevī ieiešana, izmantojot diatoniku. Viņš riņķo ap vienu motīvu, vienu domu, kas nelaiž vaļā."

Tāpat pārdomās par meditāciju dalās komponists Pēteris Vasks: "Mana mūzikas pasaule arvien kļūst lēnāka, klusāka, aizvien tajā mazāk nošu. Tas ir mans mēģinājums aizvest klausītāju citā dimensijā. Jo mūzika jau nav ikdienas vide, kurā visi kaut kur skrienam, kaut kur steidzamies, pērkam vai pārdodam. Mūzika suzdevums - aizvest citos apvāršņos, lai parādītu, ka ir arī cita pasaule - mīlestības un harmonijas pilna, kur atplaukst citas vērtības. Jā, un tad ir klusums. Īsts Latvijas lauku klusums... Ir grūti pēc klusuma iesākt rakstīt. Jābūt ļoti lielai nepieciešamībai, lai pārtrauktu skaisto klusumu ar kādām skaņām..."

Vēl komponists emocionāli stāsta par savu Ceturto stīgu kvartetu, ko rakstījis pēc pasaulslavenā Kronos kvarteta pasūtījuma. Tie bijuši viņa atvadu vārdi mātei un arī aizejošajam gadsimtam. 2000. gadā vijolei un stīgu orķestrim tapusi visai radniecīgā  meditācija "Vientuļais eņģelis".

Pēteris Vasks: "Tu nevari dot miera un ticības sajūtu, ja pats tam neesi iekšēji gatavs. Tas nozīmē, ka komponists ar katru gadu kļūst vientulīgāks un vientulīgāks. Taču, radot skaņdarbu, šī vientulība ir ļoti piepildīta. Tajos brīžos esmu vientuļš un laimīgs..."

Tāpat savus uzskatus pauž mūzikas terapeite Vineta Lagzdiņa no Austrālijas. "Meditācija manā dzīvē ienākusi pamazām, tā palīdzējusi iepazīt "šeit un tagad" izjūtu. Taču meditācijas praksi, kas sākotnēji izauga manī, pielietoju arī darbā ar citiem - piemēram, tiem, kuriem bail uz skatuves uzkāpt. Meditācijas miera stāvoklis atbrīvo no saspringuma; tā palīdz gūt citu elpu, apzināties citu gājienu uz priekšu."

Latvijas Mūzikas akadēmijā ko tuvāk uzzinām par meditācijās pielietotā gonga pielietojumu akadēmiskajā mūzikā. Par to detalizēti un aizraujoši stāsta asociētais profesors, sitaminstrumentālists Edgars Saksons.